Žurnāla Science publicētā pētījumā parādīts, ka pacientiem, kas inficēti ar šo VB paveidu, bija 3,5 līdz 5,5 reižu augstāks vīrusa līmenis asinīs nekā tiem, kas inficēti ar citiem HIV paveidiem, un viņu imūnsistēma novājinājās straujāk.
Tomēr pētījumā arī konstatēts, ka pēc ārstniecības uzsākšanas pacientiem ar VB paveidu imūnsistēmas atkopšanās un izdzīvošana notika līdzīgi kā pacientiem ar citiem HIV paveidiem.
«Nav iemesla trauksmei par šo jauno vīrusa paveidu,» intervijā ziņu aģentūrai AFP sacīja Oksfordas epidemiologs Kriss Vaiments, kurš ir šī pētījuma vadošais autors.
Tiek uzskatīts, ka šis paveids radās Nīderlandē astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā, bet tā izplatība sāka samazināties ap 2010.gadu.
Zinātnieku grupa atrada 109 cilvēkus, kas bija inficēti ar VB paveidu. 105 no viņiem dzīvoja Nīderlandē, bet pārējie četri – citās Rietumeiropas valstīs.
Pētījumā konstatēts, ka VB paveidam ir vairāk nekā 500 mutāciju.
Zinātnieki nespēja identificēt ģenētisko mutāciju, kas izraisījusi VB paveida virulenci, bet cer, ka tas tiks izdarīts tālākos pētījumos.