Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Draud līdz 10 gadiem cietumā
Pirms divām nedēļām apritēja trīs mēneši, kopš apcietinājumā atrodas Jānis Ādamsons, kurš pirms nedēļas ar rakstisku iesniegumu pameta sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakciju.
Tiesa deputātam noteikusi drošības līdzekli – apcietinājumu –, un viņu tur aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Tiesībsargājošās iestādes līdz šim plašākus komentārus saistībā ar spiegošanas lietu nav sniegušas, un joprojām netiek izpaustas nekādas ziņas, kā virzās izmeklēšana. Saeima Ādamsonu kriminālvajāšanai 11. jūnijā izdeva pēc Valsts drošības dienesta lūguma. Pamatojums – spiegošanas lietā ir materiāli par Ādamsona pēdējo četru gadu darbībām, un šajā laikā sakrātas vairāk nekā 40 iespējamas noziedzīga nodarījuma epizodes.
Neoficiāli tiek minēts, ka Ādamsons vairākus gadus spiegojis Krievijas labā un kaimiņvalsts specdienestiem nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, kā arī informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret Nord Stream 2.
Ādamsonam nav bijusi pielaide valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, un viņam nav bijusi iespēja iepazīties un tālāk Krievijai nodot ziņas, kas saturētu valsts noslēpumu.
Apritē parādījusies arī neoficiāla informācija, ka ziņu nodošanai deputāts izmantojis datoru, kuru viņam sagādājis parlaments. Par viņam inkriminētajiem iespējamajiem noziegumiem var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Spiegošanas lietu uzskata par absurdu
Līdz šim par deputāta apcietināšanu sniegti vien politiski paziņojumi, kuros Ādamsona nu jau bijušās partijas un Saeimas frakcijas biedri bija piesardzīgi, mēģinot aizstāvēt kolēģi. Gan premjers Krišjānis Kariņš, gan Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītājs ekspremjers Māris Kučinskis pauduši, ka viņu rīcībā esošā informācija liek domāt, ka aizdomas par bijušā iekšlietu ministra iespējamām darbībām Krievijas labā ir nopietnas. Savukārt Saskaņas valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs izteicies, ka partija nebūs saudzīga pret Jāni Ādamsonu, ja nodevība tiks pierādīta.
«Tāpēc mums ir svarīgi iegūt pārliecinošus pierādījumus. Kamēr tādu nebūs, mēs ievērosim principu, ka ikviens cilvēks ir nevainīgs, iekams viņa vaina nav pierādīta tiesā, » tā Urbanovičs.
Par izmeklēšanu un lietas būtību izteikumos neraksturīgi skops līdz šim bijis arī Ādamsona advokāts Alberts Vaģelis, kurš atzina, ka aizstāvības puse izvēloties pirmstiesas klusēšanas pozīciju. Arī tagad sarunā ar PDz advokāts izteikumos un pieļāvumos par iespējamo turpmāko lietas virzību bija piesardzīgs, taču beidzot kaut nedaudz ieskicēja, kas notiek un kāpēc par Ādamsonu nu jau trīs mēnešus sabiedriskajā vidē nekas nav dzirdēts.
Advokāts atzina, ka viņa aizstāvamais atrodas Rīgas Centrālcietumā.
«Paredzēt, cik ātri un kurp process virzīsies, mums ir neiespējami. Grūti ir komentēt lietas, par kurām nav nekādas skaidrības, bet viennozīmīgi varu pateikt, ka izskanējušās aizdomas ir pilnīgi absurdas. Mēs nekam nepiekrītam, pat ne tuvu… Pašu lietu un pierādījumus, uz kuriem tā bāzējas, mēs redzēsim tikai tad, kad būs izvirzīta apsūdzība un lieta tiks virzīta uz tiesu. Šobrīd Ādamsons ir aizdomās turētās personas statusā, un mums neviens nekādus dokumentus un pierādījumus nerāda. Vadāmies no tā, ko paši varam atšķetināt un saprast no skopajiem skaidrojumiem,» sacīja advokāts.
Lielākā problēma – veselība
Advokāts atzina – Ādamsona lēmums pirms nedēļas izstāties no partijas un Saeimas frakcijas bijis viņa personisks lēmums.
«Tas īsti neattiecās uz lietu, tāpēc man šajā jautājumā papildus tam, ko izvēlējās paust deputāts, komentāru nav,» teica Vaģelis. Viņš atzina, ka likumā paredzētajā kārtībā Ādamsons var pieteikt tikšanos ar sievu un nepilngadīgo bērnu.
«Man nav ziņu, ka ar tikšanās reizēm un sazināšanos būtu radušās kādas problēmas. Šādi lēmumi jāizskata cietuma administrācijai – viņi izskata un piešķir vai nepiešķir tikšanos. Taču neesmu dzirdējis, ka šajā jautājumā deputātam un viņa ģimenei būtu radušās kādas nesaprašanās ar cietuma administrāciju,» tā advokāts.
Vislielākās problēmas, pēc viņa teiktā, esot ar iespēju ieslodzījuma vietā saņemt kvalificētu medicīnisko palīdzību.
«Ja Ādamsonam jāatrodas cietumā, konkrētajā gadījumā būtu tikai loģiski, ka viņš šobrīd atrastos nevis kamerā, bet cietuma slimnīcā,» uzsvēra Vaģelis.
«Varu pateikt droši, ka Ādamsonam veselība apcietinājumā nav un nevar būt spīdoša. Un tur tā noteikti arī neuzlabojas. Mums pats galvenais ir, lai problēmas stipri nesaasinās. Rīgas Centrālcietuma medicīnas personāls droši vien dara visu pēc labākās sirdsapziņas – vismaz mums par cietuma ārstu pašatdevi, veicot savus pienākumus, nav šaubu, ka viņi pie saviem ierobežotajiem apstākļiem dara labāko. Bet sistēmiski gan ir daudz nebūšanu. Mēs vairākkārt esam vērsušies gan tiesā, gan citās institūcijās, ka apcietinātajam vajadzīga kvalificēta medicīniskā palīdzība.
Tādu droši vien varētu saņemt arī cietuma slimnīcā, kur ir nepieciešamais aprīkojums, medicīnas iekārtas un medikamenti, taču pat līdz cietuma slimnīcai kaut kā nenonākam. Sistēmiski daudz kas likumos ir rakstīts skaisti un brīnišķīgi, bet dabā vienkārši nestrādā,» atklāja Alberts Vaģelis.
