Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iespēja ārstēties ārzemēs un turklāt par valsts naudu pastāv jau desmit gadus – kopš spēkā stājās Eiropas pārrobežu direktīva veselības aprūpē. Lai gan reizēm par Eiropas direktīvām tiek raukti deguni, šī nodrošina iespēju tev kā Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotājai saņemt valsts apmaksātu palīdzību, ja likstas ar veselību piemeklējušas, atrodoties ārzemēs, vai ja nepieciešama ārstēšana, pie kuras nevari tikt Latvijā. Lūk, divas situācijas no dzīves un padomi, kā rīkoties!
Pirmā situācija
Valsts sola apmaksāt ārstēšanu, bet Latvijā to nenodrošina
«Man uz sejas ir bazalioma – ļaundabīgs ādas audzējs. Pērn septembrī ārstu konsīlijs nozīmēja starošanu, bet, kad tai bija jāsākas, izrādījās, ka tuvfokusa rentgena staru terapijas iekārta Latvijas Onkoloģijas centrā izgājusi no ierindas. Vispirms tika solīts, ka to saremontēs mēneša laikā, pēc tam – divu.
Pienāca decembris un janvāris, bet aparāts joprojām nedarbojās, un vairs neviens neko arī nesolīja.
«Gaidiet – kaut kad būs!» Manā gadījumā apstarošana ar cita veida iekārtu nebija iespējama – vajadzēja izmantot aparātu, kas neskar dziļākus audus un ir piemērots virspusējiem veidojumiem. Bet tāds Latvijā ir tikai viens! Lieki teikt, kādā stresā biju, jo vēzis taču arī nesnauž!
Starošanas aparāts tika salabots tikai martā, un nozīmētās procedūras man bija jāpagaida nieka pusgadu.
Lai gan ārstējošā ārste teica, ka bazalioma progresē salīdzinoši lēni, tomēr, zināt, likt pacientam gaidīt nezināmu laiku, sēžot kā uz pulvermucas, ir briesmīgi! Bet, kad beidzot sagaidīju starošanu, vēzis jau bija nedaudz paaudzies.» Vija
Risinājums: S2 veidlapa
Gadījumos, kad neviena no Latvijā esošajām ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, nespēj nodrošināt valsts solīto ārstēšanu, ārstu konsīlijam būtu jāpieņem lēmums par S2 veidlapas nepieciešamību, ko izsniedz Nacionālais veselības dienests.
Tā kalpo kā garantijas vēstule, ka valsts samaksās par tev nepieciešamo plānveida ārstēšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Lihtenšteinā, Islandē, Norvēģijā un Šveicē.
Kā liecina prakse, ja vismaz teorētiski pakalpojums tiek nodrošināts Latvijā – bet tikai teorētiski! –, ārsti ne vienmēr aizdomājas par šo iespēju. Tādā gadījumā acīmredzot tev pašai jābūt uzstājīgai, lūdzot sasaukt konsīliju.
S2 veidlapas izsniegšanu nedrīkst atteikt, ja nepieciešamo aprūpi nav iespējams nodrošināt Latvijā medicīniski pamatotā laikaposmā. To nosaka Eiropas Pārrobežu veselības aprūpes direktīva. Tiesa, tavs priekšstats par to, kas ir medicīniski pamatots laikaposms, var atšķirties no lēmēju skatījuma.
Taču, ja šis tiek minēts kā arguments atteikumam izsniegt S2 veidlapu, tev ir tiesības saņemt skaidrojumu, kā tikusi izvērtēta medicīniskā pamatotība tavā gadījumā.
Būtībā S2 veidlapu izsniedz, ja ārstēšana ir vajadzīga, lai novērstu veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos vai draudus dzīvībai. Piemēram, man bija vajadzīga ārpusģimenes donora cilmes šūnu transplantācija asinsvēža pacientiem, ko Latvijā neveic. Taču valsts to ir iekļāvusi apmaksāto pakalpojumu sarakstā, tādēļ šo procedūru iespējams par valsts naudu saņemt citur Eiropā.
Lai saņemtu valsts garantiju, ka tā apmaksās tavu ārstēšanu, jābūt sociāli apdrošinātai Latvijā.
Tātad, ja tu esi Latvijas pilsone, bet dzīvo un nodokļus maksā, teiksim, Vācijā, S2 veidlapa būs jāpieprasa tur.
Pie S2 veidlapas nevar tikt, ja esi nolēmusi ārstēties klīnisko pētījumu ietvaros vai ja izmanto eksperimentālas vai netradicionālas ārstēšanas metodes, kaut arī ar domu glābt dzīvību vai novērst neatgriezeniskas sekas veselībai. Šādā gadījumā tev būs jāver vaļā savs maks, jo valsts ārvalstīs apmaksā tikai to, kas iekļauts Latvijā apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstā un tikai tad, ja pie mums tos nav iespējams nodrošināt.
Parasti Latvijas mediķi iesaka un vienojas ar ārvalstu klīniku, kurā notiks ārstēšana, un koordinē sadarbību, bet tu vari izvēlēties arī citu Eiropas klīniku.
Paturi prātā, ka par braukšanu uz izvēlēto valsti, uzturēšanos tajā un sadzīves tēriņiem būs jānorēķinās pašai, un, piemēram, manā gadījumā tas noteica, ka cilmes šūnu transplantāciju un komplikāciju ārstēšanu izvēlējos veikt universitātes slimnīcā Viļņā, kas ir vieglāk sasniedzama, nevis Berlīnē Šaritē (Charite) klīnikā.
Kā saņemt S2 veidlapu?
- Nepieciešams ārstu konsīlija lēmums un jāaizpilda iesniegums, kura formu vari atrast Nacionālā veselības dienesta mājaslapas vietnē https://www.vmnvd.gov.lv/lv/s2-veidlapa. Šie dokumenti jāiesniedz klātienē vai jānosūta Nacionālajam veselības dienestam, kas lems par S2 veidlapas izsniegšanu. Teorētiski iesniegumu izskata ne ilgāk kā 30 dienu laikā, bet parasti tas notiek ļoti ātri, dažu dienu vai nedēļas laikā, rēķinoties ar to, ka uz kārts likta dzīvība vai lieka kavēšanās var radīt neizlabojamas sekas.
- S2 veidlapa ir jāsaņem pirms došanās uz izvēlēto ārvalsts klīniku. Tā kā dokuments ir veidots pēc vienota parauga visās dalībvalstīs, tev nevajadzēs nodrošināt tā tulkošanu.
- Nacionālais veselības dienests var pieprasīt, lai tiktu iesniegts ārvalstu klīnikas apliecinājums, ka tā patiešām tev nodrošinās ārstēšanu, pamatojoties uz S2 veidlapu.
Norēķini. Tev pašai nebūs jāmaksā nekas, tikai jāiesniedz ārvalstu klīnikā S2 veidlapa. Norēķini notiks starp valstīm, un tiešā veidā līdzekļus Latvijas puse klīnikai nepārskaita.
Otra situācija
Lai gan gads tikai pusē, Latvijā valsts kvotas jau izsmeltas un jāgaida bezgala garās rindās.
«Mani jau labu laiku nomoka ellīgas muguras sāpes, un ģimenes ārstes nozīmētais rentgena izmeklējums atklāja, ka pie vainas ir spondiloartrīts. Daktere skaidroja, ka tā ir kaite, kuru ārstē reimatologs, un iedeva nosūtījumu. Bet, mīļie, pie viņa saprātīgā laikā taču nevar tikt pat par maksu, kur nu vēl par valsts naudu! Ko man tagad darīt?!» Margarita
Risinājums: kompensācija par plānveida ārstniecību citur Eiropā
Eiropas Pārrobežu veselības aprūpes direktīva paredz, ka tu vari saņemt no Latvijas atlīdzību par citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Norvēģijā, Šveicē, Islandē, Lihtenšteinā saņemtu medicīnisko palīdzību. Tas attiecas gan uz konsultācijām, gan procedūrām vai operācijām.
Pluss ir tas, ka atlīdzību Latvijā vari prasīt arī tad, ja ārvalstīs esi apmeklējusi privātārstu.
Tātad, ja nav iespējams sagaidīt rindu Latvijā, vari braukt kaut vai uz Igauniju vai Lietuvu. Piemēram, Tartu Universitātes klīnikā konsultācija pie reimatologa jāgaida aptuveni trīs nedēļas, bet Viļņas Universitātes slimnīcā – aptuveni mēnesi. Cenas līdzvērtīgas Latvijā esošajām: attiecīgi 50 un 80 eiro par konsultāciju. Tiesa, par maksu būs arī visi ārsta nozīmētie izmeklējumi.
Bet ir arī kāds būtisks ierobežojums: Latvijas puse izdevumus kompensē atbilstoši mūsu valstī noteiktajiem tarifiem, kas nebūt nav tie augstākie Eiropā.
Otrs nosacījums: kompensāciju vari saņemt tikai par tiem pakalpojumiem, kas iekļauti valsts apmaksāto klāstā.
Piemēram, par homeopātisko ārstēšanu, krūšu palielināšanu vai zobu labošanu arī aiz Latvijas robežām nāksies tērēt paša līdzekļus. Tāpat par braukšanu uz ārzemēm un uzturēšanos tur jebkurā gadījumā būs jāmaksā pašam.
Ja ārzemēs pakalpojums ir lētāks nekā Latvijas noteiktais tarifs, tad tiks atlīdzināta faktiski samaksātā summa.
Norēķini. Sākotnēji par konsultāciju būs jānorēķinās pašai, un pēc tam tu vari pieprasīt atmaksu Nacionālajam veselības dienestam.
Tu drīksti arī izmantot ārzemēs izsniegtu recepti zālēm vai medicīniskajām ierīcēm, lai saņemtu tās Latvijā.
Turklāt direktīva nosaka, ka, pēc ārstēšanās ārzemēs atgriežoties mājās, Latvijai jāgādā, lai tu saņemtu tikpat kvalitatīvu tālāko aprūpi, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī esi ārstējusies. Diemžēl praksē tā ne vienmēr notiek.
Kā saņemt atlīdzību?
- Lai tiktu pie izdevumu kompensācijas, Nacionālajā veselības dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norādi savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi, telefona numuru vai e-pasta adresi un norēķina kontu, uz kuru pārskaitīt naudu. Tev arī jāapliecina, ka neesi sociāli apdrošināta citas valsts sistēmā.
- Uzraksti, kurā valstī esi saņēmusi pakalpojumus un kāds ir aprūpes pakalpojuma saņemšanas iemesls. Pievieno čekus, kuros ievadīti tavi dati: vārds, uzvārds, dzimšanas datums vai personas kods.
- Vajadzīgi arī dokumenti no ārsta vai iestādes, kura nodrošināja konsultāciju, procedūras vai citus pakalpojumus – gan par to, kas tika darīts, gan cenas par katru pakalpojumu atsevišķi, gan par diagnozi, kuras dēļ tev bija nepieciešama palīdzība, gan arī apliecinājums par apmaksas veikšanu.
Iesniegumam pievieno arī ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, ja vien neesi vērsusies pie tiešās pieejamības speciālista: pie ginekologa, acu ārsta, pediatra, bērnu ķirurga, narkologa, psihiatra (ja slimo ar psihisku kaiti), plaušu ārsta (tuberkulozes gadījumā), dermatovenerologa (ja slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām), infektologa (ja slimo ar HIV vīrusu), pie onkologa vai onkologa ķīmijterapeita (ja ir vēzis) un endokrinologa (ja slimo ar cukura diabētu)). - Nacionālais veselības dienests tavu iesniegumu izskatīs 30 dienu laikā, un, ja lēmums būs pozitīvs, naudu savā kontā saņemsi bez liekas kavēšanās.
