Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
1
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Žurnālam Privātā Dzīve Aleksandrs komentēja notikušo:
«Visu mūžu man būs kauns. Esmu ļoti vainīgs to cilvēku priekšā, kas ziedoja fondam Tavs atbalsts, un es tiku pie manu ikdienu atvieglojošas ierīces ratiņkrēslam. Es rīkojos bezatbildīgi, iegāzu visus, kas man palīdzēja līdzekļu vākšanā elektromotora iegādei.
Jūtos tā, it kā apzaga nevis mani, bet 400 ziedotājus.
Citi lasa
Man negribas vairs iet ārā un negribas nekur piedalīties. Man ļoti nepatīk, ja par mani slikti domā. Tagad man ir sajūta, ka esmu pajoliņš, kas uzticējās mirklim. Es zinu, ka pats esmu vainīgs, un tieši tas mani iedzen stūrī,» tagad sevi šausta Aleksandrs Ronis.
Īsfilmas Sarauj, Just! galvenais varonis, kurš ir arī Rīgas Centrālcietuma brīvprātīgais – stāsta ieslodzītajiem par savu dzīvi un uzsver, ka nekad nav jāpadodas –, jūlijā par ziedojumu naudu tika pie īpaša elektromotora ratiņkrēslam, kurš viņam atviegloja pārvietošanos. Elektromotors ļāva Aleksandram bez problēmām braukt pa smiltīm un arī doties mežā, ziemā sniegs nebūtu šķērslis…
Jaunietis atklāj – allaž elektromotoru pieslēdzis, taču liktenīgajā dienā viss noticis citādāk. Jelgavniekam bija jābrauc uz Rīgu, un tā sanācis, ka stacijā viņš ieradies dažas minūtes pirms vilciena atiešanas. «Nepaguvu iekārtu pieslēgt, bet atstāju to uz perona, tieši pie novērošanas kameras. Ja brauktu ar nākamo vilcienu, izjuktu visi mani plāni,» atzīst Aleksandrs.
Jau Rīgā viņš no darbiem atbrīvojies vēlāk, nekā iecerēts, tādēļ nakšņojis galvaspilsētā pie onkuļa. «Gāju gulēt un jutu, ka notiks kaut kas slikts,» tagad atminas Aleksandrs. Sajūtas piepildījušās nākamajā dienā Jelgavā, kad uz perona elektromotora vietā viņš ieraudzīja vien plastmasas gabaliņu.
«Biju šokā un vīlies. Pilnīgi raudāt gribējās,» atklāj Ronis, kurš par notikušo vērsies policijā.
«Kad policistiem stāstīju par savu aparātu, pretī saņēmu jautājumu, kas es tāds esmu, ka man ir elektromotors par četriem tūkstošiem?» piebilst Aleksandrs.
«Esmu neizpratnē, kurš un kāpēc to piesavinājās, ja elektromotors nedarbojas bez aizdedzes atslēgas un akumulatora? To varētu vienīgi pārdot pa detaļām vai tagad šantažēt mani. Labāk, lai šantažētu, nevis vienkārši to kaut kur izmestu,» prāto Aleksandrs. Viņš arī pats uzsācis nozagtās ierīces meklējumus, izskatot interneta vietņu piedāvājumu un apbraukājot krāmu bodes.
Kā izrādās, šim stāstam bija laimīgas beigas.
Izrādās, ka pazudušais ratiņkrēsla vilcējs visu šo laiku atradās Latvijas Dzelzceļa telpās – kāds uzņēmuma darbinieks nepieslēgto ierīci nogādājis drošībā. Vērā ņemams gan ir fakts, ka situācija atrisināta vien pēc raidījuma Degpunkts iesaistīšanās. Neraugoties uz policijas iesaisti, Aleksandrs par ratiņkrēsla atrašanu iepriekš netika informēts.
