Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
Meklējumi Ķemeru mežos turpinās
Nākamajā dienā pēc Annas aiziešanas no mājām aptuveni stundas brauciena attālumā no Rīgas, Lielā Ķemeru tīreļa purva apkaimē, tika atrasts Annas Jansones nomātais Bolt auto, kurā bija viņas meita Luīze. Diemžēl mazuļa dzīvība bija izdzisusi, bet pati Anna līdz pat šai dienai ir pazudusi bez vēsts.
Šobrīd Jura dzīve ir pakārtota Annas meklēšanai un abu vecākās meitiņas audzināšanai. «Šie pieci mēneši man ir pagājuši burtiski ar zābakiem kājās, staigājot pa Ķemeru mežu brikšņiem. Nevaru pat izskaitīt, cik reižu esmu turp braucis,» atklāj viņš. Katru, pat vismazāko, meklēšanas maršrutu viņš rūpīgi atzīmē kartē. «Mēs pārbaudām mežus, purvus un ūdens krātuves,» saka viņš.
Annas meklēšanā tikuši iesaistīti brīvprātīgie, policija, zemessargi un ūdenslīdēji, kas pārbaudīja purvu. Sieviete meklēta ar helikopteru, dronu un speciāli mācītu suņu palīdzību. «Par šīm vietām es varu būt diezgan drošs, ka tās ir rūpīgi pārbaudītas,» teic Juris.
Pārmeklējamā teritorija ir milzīga – 120 kvadrātkilometri, tāpēc uz apvidu, kur atrasts Annas nomātais auto, viņš dodas vismaz reizi nedēļā.
Tic, ka Anna ir dzīva
«Lai arī mēs neesam atraduši Annu, domāju, ka joprojām pastāv iespēja, ka viņa ir dzīva.
Varbūt meitas pēkšņās nāves dēļ viņa baidās, tāpēc slēpjas pie kāda laba drauga,»
cerību nezaudē Juris, atzīstot, ka joprojām gaida savu sievu mājās. «Tas, ka mēs Annu neesam vēl atraduši, palielina cerības, ka viņa tomēr nav palikusi tajā apvidū,» spriež Juris. «No otras puses, man ir sajūta, ka es ar šo meklēšanu atņemu laiku kam citam. Piemēram, es varētu biežāk aizbraukt pie Luīzes uz kapiem…»
Mazā Luīze, kurai bija tikai četri mēneši, zemes klēpī tika guldīta 14. novembrī. «Man droši vien nav izdevies tikt ar to galā. Bērna zaudējumu nevar aizmirst. Tas ir sāpīgi. Luīzes vairs nav. Un lietas labā mēs neko vairs nevaram izdarīt,» skumji nosaka Juris.
Viņi bija laimīgi
«Mēs ar Annu vienmēr esam bijuši viena komanda. Iepazināmies pirms 15 gadiem studiju laikos, kad bijām 1. kursā. Bet kopā esam desmit gadu. Man bez viņas ir ļoti grūti…» Jansone strādāja par fizikas un matemātikas skolotāju. «Anna ir gudrs un dziļš cilvēks, kas pret citiem izturējās ar cieņu un iejūtību. Uz lietām viņa nekad neskatījās virspusēji, tieši pretēji – rūpīgi iedziļinājās. Šajā ziņā mēs esam līdzīgi, pirms kaut ko sakām par kādu tēmu, vispirms to rūpīgi izpētām. Varbūt mēs to viens otrā ieaudzinājām,» spriež Juris.
Viņš piebilst, ka Anna ir ne tikai lielisks cilvēks, bet arī mīloša un rūpīga māte un sieva. «Esam stabila ģimene, un mūsu abu meitas bija gaidītas.
Nekas neliecināja par to, ka Annai bērns būtu apgrūtinājums, no kura viņa gribētu tikt vaļā,» uzsver Juris.
Arī mazās Luīzes gaidību periods Annai bija laimīgs. «Pirms tam viņai nebija depresijas, tā sākās nedēļu pēc dzemdībām. Ņemot vērā, ka Anna bija bērna kopšanas atvaļinājumā, viņa visu laiku bija mājās, un rūpes par mazo bija vairāk uz viņas pleciem. Protams, arī es palīdzēju, cik varēju. Jā, bija arī grūtības, bet šķita, ka mēs tās pārvarēsim.»
Juris saka – viņš nedrīkst sabrukt, jo ir jārūpējas par otru meitu. «Es nedrīkstu viņai teikt, ka mamma vairs nekad neatnāks. Mans pienākums pret meitu ir noskaidrot, kas ar mammu ir noticis, un atrast viņu. Varbūt Annai ir vajadzīga palīdzība, tāpēc esmu apņēmies darīt visu, kas ir manos spēkos,» saka viņš. «Meita ļoti ilgojas pēc mammas un gaida viņu mājās…»
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve!
