Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un «Progresīvo» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.
Jautājums par graudu importa no Krievijas aizliegumu Latvijā ir aktualizēts jau ilgāku laiku, taču līdz šim valdošā koalīcija pieturējās pie pozīcijas, ka vajadzīgs visas Eiropas Savienības (ES) kopīgs lēmums un Latvijai vienai to pieņemt neesot prātīgi, jo tas būtu ierobežojums «tikai uz papīra», kuru iespējams viegli apiet caur citām ES valstīm.
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš pagājušās nedēļas Saeimas ārpolitikas debatēs norādīja, ka Eiropas Savienībā Krievijas energoresursu eksports ir noņemts no darba kārtības, arī Vācija vairs nav atkarīga no Krievijas enerģētikas. Šī atkarība ir salauzta. No kara sākuma ir samazinājusies tirdzniecība ar Krieviju ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, tostarp arī sankciju dēļ.
«Pārtika nekur nav pakļauta sankcijām. Tā sauktajiem globālajiem dienvidiem šie graudi ir nepieciešami. Patīk tas vai nepatīk, Krievija ir viena no graudu eksportētājām līdzās Ukrainai un ASV. Mēs uzdodam pareizu jautājumu, vai tas ir morāli pieļaujams, ka Krievijas agresijas apstākļos Latvijā vai ES šie graudi nonāk iekšējā tirdzniecībā,» sacīja Kariņš.
Pēc ārlietu ministra paustā, Krievijas graudiem iekšējā tirdzniecībā nevajadzētu nonākt. Kariņš sacīja, ka, ja mēs gribam apturēt Krievijas graudu nonākšanu iekšējā tirdzniecībā, jājautā, kā to panākt. Viņš atzīmēja, ka Latvija ir daļa no ES vienotā tirgus. Ir lietas, kā, piemēram, energopolitika, ko dalībvalstis var regulēt pašas, tomēr pārtikas tirdzniecība ir ES kopīgā kompetence.
«Mums ir jāpanāk, ka Krievijas graudu tirdzniecība tiek apgrūtināta visā ES, vai arī tiek aizliegta, pakļaujot graudus sankcijām, piemērojot tarifus, vai izmantojot citus līdzekļus. Diskusija par to jau ir sākusies. Runājot par to, cik ātri varēs panākt rezultātu, būs pretinieki, kuri iebildīs un teiks, ka Eiropa rāpjas ārā no inflācijas bedres. Būs tie, kas teiks, ka graudu izņemšana no tirgus palielinās cenas,» pauda Kariņš.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Eiropas Komisijai ir lūgti dati, cik lielā apmērā Krievijas graudi nonāk Eiropas tirgū un kā tie ietekmē cenas un tirdzniecību. Kariņš norādīja, ka nevienam šādu datu nav un nav zināma, kāda būs reālā ietekme. Viņš sacīja, ka Latvijā visi ar vieglu roku mētājas ar statistiku, taču patiesībā Latvijas iestādēm nav ticamu datu Krievijas graudu jautājumā.
«Mēs zinām, kāds graudu apjoms šķērso robežu, bet datos mēs neredzam, cik daudz graudu, kas ienāk Latvijā tiek vesti tālāk, cik daudz graudu paliek valstī un Eiropā. Mums ir vajadzīgi šie dati. Valdība ir prasījusi dienestiem šos datus, taču dienesti šādus datus nav apkopojuši, jo mēs esam vienotajā tirgū,» akcentēja ārlietu ministrs.
«Politiski un emocionāli esmu par to, ka Latvijā vai Eiropā kara apstākļos nav jābūt Krievijas graudiem. Tas ir pats par sevi saprotams. Jautājums ir par to, kā to panākt. Valdība, attiecīgie dienesti, politiķi jau par šo runā ar mūsu kolēģiem. Jo precīzāki būs dati, jo vieglāk mums būs pārliecināt citus,» sacīja Kariņš.
Jau vēstīts, ka, pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas. Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.
Vienlaikus Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.
ZM iepriekš norādīja – ja Latvijā aizliegtu pa dzelzceļu pārvadāt un ostās pārkraut četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024.gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa – par 40 miljoniem eiro.
