Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš atzina, ka «absolūti milzīga» nozīme Ukrainas līdzšinējiem panākumiem pretstāvē Krievijas armijai ir tam, kādu pretestību izdara Ukraina un tās tauta. Tas attaisno to, kā arī Latvija attīsta savas aizsardzības spējas – kopš 2017.gada ieviesta koncepcija par visaptverošu valsts aizsardzību, kuras būtiska daļa ir tieši Latvijas tauta.
Bruņotie spēki no militārā viedokļa ir spējīgi izpildīt savus uzdevumus maksimālā apjomā, un kolektīvās aizsardzības ietvaros Latvija būs pilnībā aizsargāta. Latvijā notiek ļoti intensīva darbība pie kaujas spēju paaugstināšanas, valstī ir vairāk nekā 3000 sabiedroto karavīru, nemitīgi ienāk jauns ekipējums, kas papildina spējas.
Taču pats galvenais jebkurā aizsardzībā, ko apliecina arī Ukrainas piemērs, ir sabiedrības gatavība aizsargāt valsti – to, ko viņi izveidojuši, atjaunojuši un grib attīstīt ar tendenci uz ekonomisko labklājību. Tas nozīmē sabiedrības saliedētību, morālo gatavību un gribasspēku, kas Latvijas cilvēkiem ir diezgan augstā līmenī, vērtēja Kalniņš.
«Esmu ļoti optimistiski noskaņots, redzot, kādā veidā šodien sabiedrība ļoti aktīvi iestājas zemessardzē – uz šo dienu tie ir vairāk nekā 1800 pieteikumi 25 dienu laikā, kas ir trīs reizes vairāk nekā vidēji gadā. Šī tendence parāda, ka Latvijas sabiedrība ir tendēta aizsargāt to, kas tai ir dots,» sacīja NBS komandieris.
Latvija bija viena no pirmajām, kas Ukrainu atbalstīja ar bruņojuma piegādi, ieroču sistēmām, kuru darbība pierādījusi efektivitāti kājnieku vienībās. «Tas rezultāts ir tāds, ka, piemēram, Krievijas helikopteri pārstāj dienas laikā lidot, jo tuvās darbības ieroči izvietoti Ukrainā, kā arī ir milzu zaudējumi bruņu tehnikas jomā Krievijai,» stāstīja Kalniņš.
«Mums lielā mērā jābūt pateicīgiem ukraiņiem, ka viņi parāda, kā vajag aizstāvēt valsti,» pauda NBS komandieris.
NBS aktīvi pēta bezpilota lidaparātu pielietošanu operacionālu uzdevumu izpildei. Latvijas bruņotajos spēkos bezpilota lidaparāti tiek pielietoti jau četrus gadus, bet lielā mērā tie nav konvencionālās darbības bezpilota lidaparāti – tie nodarbojas ar izlūkošanu, ugunsvadību. NBS pēta iespēju par konvencionālu taktisko līdzekļu kā «Bairaktar» izmantošanu. Tas, vai Latvija iegādāsies turku ražotos «Bairaktar», būs šādas izpētes rezultāts, apliecināja Kalniņš.
Karš Ukrainā apstiprināja, ka vīzija, pie kuras pieturas NBS, ir bijusi pareiza, ieviešot spējas, kas saistītas ar kājnieku nodrošināšanu ar aktīvajiem ieročiem. Būtiskākais secinājums no pašreizējās karadarbības ir, ka tas viss ir jādara daudz ātrāk, bet tam nepieciešams papildu finansējums, lai jau tuvākajā laikā, nevis pēc desmit gadiem varētu noslēgt līgumus par papildu ieroču sistēmu piegādi, ceļot bruņoto spēku operacionalitāti.
Kalniņš uzsvēra, ka potenciālais pretinieks kara Ukrainā dēļ Latvijai un citiem kļuvis daudz skaidrāks, labāk saprotot, ko no tā var sagaidīt. «No tā var sagaidīt tikai neģēlības, ko var redzēt Ukrainā,» pauda NBS komandieris.
Vērtējot vakar Saeimā pieņemto paziņojumu par aicinājumu ANO ieviest bezlidojumu zonu virs Ukrainas, Kalniņš sacīja, ka no militārās efektivitātes viedokļa lidojumu aizliegšanas zona virs Ukrainas dotu efektu, bet tas nav vienīgais vai pilnā apmērā nepieciešamais, lai nodrošinātu maksimālo efektu aizsardzībā.
«Ukrainā milzīgu postu radīja tieši artilērijas un raķešu uzbrukumi armijas un civilajiem objektiem. Aviācijas uzbrukumi bijis mazākais no šādiem uzbrukumiem,» vērtēja Kalniņš, piebilstot, ka Ukrainai vajag daudz lielākas pretgaisa, pretartilērijas spējas.
«Bet galīgais lēmums par lidojumu aizliegšanas zonu ir politisks,» norādīja Kalniņš, papildinot, ka no militārā viedokļa atbalsta apjoms, ko nogādā Ukrainai, dos būtisku efektu, lai nodrošinātu aizsardzību Ukrainai.
