«Pieņemt lēmumu par to, kā darīt teātrī, man palīdzēja divi piemēri. Pirmais – cilvēks nedrīkst strādāt kafejnīcā, ja nav veicis obligāto veselības pārbaudi. Otrais – ja gribi doties ceļojumā uz kādu no Āfrikas valstīm, obligāta ir vakcīna pret dzelteno drudzi. Pavirpinot šo domu tālāk, tieši tas pats šobrīd notiek ar teātri. Ja gribi to piedzīvot klātienē, jāveic vakcinācija – gan skatītājam, gan mākslas sniedzējam,» izdevumam Privātā Dzīve saka Jānis Vimba.
«Pasaulē ir daudz profesiju, kuras var darīt, ja nepatīk aktiera profesija ar zināmiem noteikumiem, kas tagad jāievēro. Visiem nevakcinētajiem teātra darbiniekiem esmu pateicis, lai viņi pēc atvaļinājuma man atbild – vakcinēsies vai ne. Man vajag skaidru atbildi, lai varu izdarīt secinājumus. Pārtraukt darba attiecības ar kādu tādēļ, ka nevakcinēsies, neplānoju. To neļauj arī valsts likumdošana. Taču varu cilvēku nenodarbināt. Vai būs par to priecīgs? Domāju, ka ne. Ne tikai finansiāli, bet arī ambīciju ziņā, jo tādas ir katram māksliniekam. Varu veidot divus sastāvus.
Ja būs jāizdara kaut kādi salīdzinājumi starp vakcinētiem un nevakcinētiem aktieriem, izvēlēšos vakcinētos.
Katrs nevakcinētais iespaido ne tikai manu darbu un finanses, bet arī veselību. Viņš apdraud manus kolēģus, par kuriem es kā vadītājs galvoju,» viņš piebilst.
Latvijas Nacionālais teātris ir pieņēmis lēmumu, ka no 15. jūnija līdz jūlija sākumam nerādīsim klātienes izrādes. «Nav nekādu indikatoru, kas liecinātu, ka vakcinētie dažu dienu laikā piepildīs zāles. Miera laikos biļetes tika tirgotas divus, trīs un pat četrus mēnešus pirms. Arī tad skatītāju zāle ne vienmēr bija pilna. Daļa aktieru šo laiku izmantos, lai dotos atvaļinājumā,» norāda teātra direktors.
Kāds viedoklis par vakcinēšanos ir citām kultūras un mākslas personībām, lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!