Redzot ukraiņu drosmi un cīņassparu, viņam ir skaidrs, ka viņi šobrīd aizstāv ne tikai savas, bet arī latviešu tiesībām dzīvot brīvā valstī. “Nekad nebūtu domājis, ka Ukraiņu tauta ir tik saliedēta un spēcīga savā garā. Es viņu priekšā esmu gatavs paklanīties un pateikt vislielāko paldies,” viņš atzīst.
Pēdējo nedēļu notikumi Ukrainā daudzām ģimenēm atsauc atmiņā 2. pasaules karu un tajā piedzīvoto. Kā atklāj mūziķis, arī viņa tēvs uz savas ādas piedzīvojis kara šausmas, ne tikai pašam 18 gadu vecumā stājoties Latvijas aizstāvju rindās, bet arī četrus gadus cīnoties par izdzīvošanu izsūtījumā Sibīrijā.
Pagātnes atmiņas un vēstures zināšanas cilvēkiem radīja bažas par to, ka kara draudi var pārņemt arī Latviju. Radio “EHR Latvešu Hiti” projektā “Jā! Mieram!” Pauniņš atzīst, ka arī viņu kara darbības sākumā mākušas bažas par dzimtenes drošību: “Sākumā neviens nezināja Ukrainas un Krievijas spēku samēru, tāpēc pirmajās dienās bija sajūta, ka tas var skart arī mūs.”
Citi lasa
Taču redzot ukraiņu vienotību un gatavību kaut vai ar kailām rokām aizstāvēt savu valsti, šaubu ēna ir pavīdusi: “Es apbrīnoju ukraiņu pašaizliedzību un drosmi aizstāvēt savu valsti. To darot, viņi vienlaicīgi aizstāv arī mūs.”
Krievija varēja iet citā virzienā
Pauniņš uzkata, ka ir Krievija ir spēcīga valsts, kura varētu darīt labu ne tikai savas, bet arī citu valstu izaugsmei. “Krievija ir resursiem bagāta valsts, kas, draudzējoties ar visu pasauli, varētu augt un attīstītes tā, ka maz neliekas. Man nav līdz galam skaidrs, kāpēc viņi ir nolēmuši iet citu ceļu. Iespējams, tā ir sen lolotā ideja par Padomju Savienības atjaunošanu, kas Putinam neliek mieru.”
Propogandas dzelzs priekškars sāk lēnām krist
Mūsdienās karš notiek arī informatīvajā telpā. Tāpēc aktuāls ir jautājums arī par to, kā zināt, kurš informācijas avots ir drošs un uzticams.
Lai nekļūtu par propagandas upuri un nepazustu informācijas apjomā, mūziķis iesaka cilvēkiem izkāpt no ierastā informācijas burbuļa un patērēt pasaules medijus.
Viņš uzsver, ka, tikai spējot palūkoties uz notikumiem no visiem leņķiem, Krievijas mediju patērētājiem būs iespēja nogāzt informatīvo dzelzs priekškaru un saskatīt, kas patiesībā notiek Ukrainā.
Patreiz arī Krievijā ir cilvēki, kas pēc gadiem ilgas pakļaušanās Kremļa varai ir nolēmuši pielikt tai galu. Kā piemēru mūziķis min, bijušo Krievijas «Pirmā kanāla» redaktori Marinu Ovsjaņņikovu, kura uzdrīkstējās televīzijas tiešraidē iznākt ar pretkara plakātu. “Tas noteikti bija ļoti drosmīgs gājiens. Cepuri nost!” viņš piebilst.
Morālais atbalsts ir tikpat svarīgs kā finansiālais
Ņemot vērā to, ka karadarbības rezultāts Ukrainā var noteikt arī mūsu valsts likteni, latviešu palīdzīgais plecs brāļu tautai ir ļoti nozīmīgs. “Pirmkārt, mēs varam viņiem palīdzēt morāli,”, stāstot par atbalsta iespējām ukraiņu tautai, skaidro Pauniņš.
Mūziķis uzsver, ka finansiālajai un humānajai palīdzībai, kas ietver drēbju, pārtikas un citu izdzīvošanai nepieciešamo lietu nodrošināšanu, ir liela nozīme, taču nevajag par zemu novērtēt arī morālo atbalstu. “Šobrīd ir tas brīdis, kad visa iespējamā palīdzība der,” viņš piebilst.