Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šonedēļ intervijā YouTube kanālam I Gryanul Grem krievu rokgrupas Mašina vremeņi solists Andrejs Makarevičs atzīmē, ka ukraiņu armijas ienākšana Krievijas teritorijā sagrāvusi mītu par «krievu ieroču neuzvaramību» un «pasaulē labāko armiju». Mūziķis izmanto iespēju arī uzdot jautājumu saviem tautiešiem: «Un ko tad jūs, Kurskas apgabala iedzīvotāji, savā laikā varbūt ne par to prezidentu balsojāt? Vai tik labi atbalstījāt ne to?
Šis taču ir karš, kuru iesāka jūsu valsts. Bet karā mēdz būt atmaksa. Tā atlido.»
Makarevičam tiek uzdots jautājums – vai vēlēt Krievijai zaudējumu šajā karā ir dzimtenes nodevība? «Es nesaprotu, ko nozīmē nodot dzimteni.
Es zinu, kā ir, kad dzimtene tevi nodod, un tā tas ir mūsu gadījumā.
Es biju kopā ar dzimteni, bet tā pēkšņi pagriezās par 180 grādiem. Vai tad man arī jāgriežas tai līdzi tikai tāpēc, ka dzimtene tā izdarīja? Un kāpēc dzimtene tā darīja? Jo ir tik liela un varena būtne? Bet varbūt tāpēc, ka tā ir cilvēku čupiņa, kas viņu pagrieza?» spriež mūziķis.
Kopš Makarevičs paziņoja par savu nostāju kara jautājumā un pārcēlās uz Izraēlu, viņš bieži izpelnās varai pietuvināto kolēģu nosodījumu. Vaicāts, vai pēc kara turpinās ar viņiem komunicēt, mūziķis atbild: «Esmu radis problēmu risināt tad, kad tā kļūst aktuāla. Pagaidām šī problēma nav aktuāla. Šodien man nav ne mazākās vēlēšanās kaut ko mainīt mūsu attiecībās. Es ar viņiem sveicinos. Ja man uzdod jautājumus, es atbildu. Tālākais jau ir viņu darīšana.»
Makarevičam ir tuva draudzība ar domubiedriem – Krievijas primadonnu Allu Pugačovu un savulaik Krievijas estrādē tik mīlēto Laimu Vaikuli. «Pēdējo reizi tikāmies Latvijā Laimas Vaikules festivālā. Es mīlu šo sievieti, jo viņa ir ļoti vieda, skaista un ļoti talantīga,» saka Andrejs.
«Laima ir brīnišķīga, viņa man vienmēr ir patikusi.
Viņas gaume, viņas tik īpašā maniere, kas izpaužas pa kustībās,» teic viņš.
Uz jautājumu, vai nākotnē plāno atgriezties Krievijā, Makarevičs atbild: «Es neplānoju tādas lietas. Es plānoju, ko darīšu rīt. Plānoju, ko darīšu pēc nedēļas. Plānoju savu koncertu grafiku pat gadam uz priekšu.
Bet atgriešanās ir atkarīga no daudzām lietām – vai mainīsies šī vara? Kas to nomainīs?
Es jau pāris reizes esmu vīlies – 1987. un 1991. gadā, starp citu – arī 1993. gadā. Esmu atēdies. Man negribas vilties vēlreiz. Paskatīsimies.»
