Latvijas Nacionālā opera un balets šovakar saņēmis skumju ziņu. Operas soliste Rita Zelmane, kura šogad būtu svinējusi apaļu jubileju, devusies mūžībā. Kolēģi un laikabiedri Ritu atminas kā ļoti talantīgu mākslinieci, kura publiku vienmēr valdzinājusi ne tikai ar savu skaisto balsi, bet arī spilgto tēlojumun ārieni. «Rita Zelmane bija artistiska, temperamentīga ar īsta dramatiskā soprāna balsi,» tādu viņu atceras arī kādreizējais Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Aleksandrs Viļumanis.
Zelmane jau studiju laikā parādīja sevi kā spēcīgu dramatisko soprānu, bet 1963. gadā viņa kļuva par Latvijas Nacionālās operas solisti. Mākslinieces repertuārā bijušas tādas lomas kā Brunhilde Riharda Vāgnera operā «Valkīra», Besa Džordža Gēršvina operā «Porgijs un Besa», Tatjana Čaikovska operā «Jevgeņijs Oņegins» un Liza «Pīķa dāmā», Elvīra Mocarta operā «Dons Žuans», titullomas Džakomo Pučīni operā «Manona Lesko», Šostakoviča operā «Katerina Izmailova», Kalniņa operā «Baņuta» un Skultes operā «Princese Gundega», kā arī vēl daudzas citas.
Rita bija ne tikai slavena operdziedātāja, bet arī sabiedrībā populārās pedagoģes Ievas Adamss māte. Lai gan Ievai nebija vienkāršas attiecības ar mammu, viņa mantojusi Ritas Zelmanes eleganci, tiešumu un asumu izteikumos. «Nekādā gadījumā nedrīkst uz operu nākt džinsos – tas ir plebejisms!» strikta bija operdīva. «Operas mākslinieki negrib redzēt skatītājus džinsos un ar plikām kājām,» norādīja māksliniece.
Izsakām līdzjūtību Ritas Zelmanes ģimenei.