Rapa, līdz 1990.gadam ar uzvārdu Tiščenko, pēc vidusskolas beigšanas apguva juveliera-graviera amatu Rīgas Juvelieru fabrikā. Mākslinieks no 1967.līdz 1972.gadam studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā, šobrīd sauktā par Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA). Studējot pedagoģiju, Rapa darbojās vasaras praksē «Siļķēs» pie profesora Kārļa Jansona kopā ar Tēlniecības nodaļas studentiem Ligitu Ulmani, Andri Bērziņu, Bruno Strautiņu.
Mākslinieks absolvēja LMA ar diplomdarbu tēlniecībā – figurālu portretu «Dzejnieks Fricis Bārda», kura vadītājs bija tēlnieks Valdis Albergs un pedagoģisko diplomdarbu «Pārrunas par tēlniecību vispārizglītojošā skolā». 48 kursabiedru vidū bija mākslinieki, kas absolvēja LMA tekstilmākslas nodaļu – Henrihs Vorkals, Arvīds Priedīte, tēlniecības nodaļu – Andris Bērziņš, keramikas – Leons Alksnis. Rapa LMA ieguva mākslinieka-tēlnieka, zīmēšanas, rasēšanas skolotāja diplomu un pēc studijām tika norīkots darbā Limbažu 1.vidusskolā.
Mākslinieks bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1975.gada un LMS biedrs bija kopš 1976.gada. Izstādēs Rapa piedalījās no 1973.gada. Viņš ir veidojis mazās formas darbus, medaļas bronzā, kā arī bijis latviešu tēlniecībā izstāžu praksē reti sastopamā mākslinieka pašportreta autors. «Tēlnieks profesionāli pārvaldīja modernisma plastiku un bija atraisīts ekspresīvu darba tēmas kompozīciju modernisma risinājumos, ko iespējams veicinājusi izglītība ārpus tēlniecības nodaļas,» pauda LMS.
No 1977.gada tēlnieks strādāja ar monumentāliem darbiem. Rapa ir radījis Memoriālo ansambli Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem Valmieras Brāļu kapos, pieminekli «Rainis un Aspazija» Jūrmalā, kā arī pieminekli Baumaņu Kārlim Limbažos.
Rapas darbi atrodas LMS muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī privātkolekcijās.