Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Snips dzimis 1949.gada 4.martā izsūtīto ģimenē Krasnojarskas novadā, Taimiras nacionālajā apgabalā, Hatangā. 1958.gadā no izsūtījuma atgriezies Latvijā.
Tētis @ArtursSnips šorīt izdzisa.
— Arta Snipe (@ArtaLiene) August 10, 2020
Vēl viens posms cilvēka un arī Latvijas vēsturē ir noslēdzies.
Par atvadīšanās laiku paziņošu.
Atvadīšanās no @ArtursSnips notiks sestdien, 15. augustā, 12:00 Krematorijas Lielajā zālē. Atnāciet, izvadīsim ar labiem vārdiem!
— Arta Snipe (@ArtaLiene) August 10, 2020
Kā liecina LETA arhīvs, Snips mācījies Vecpiebalgas un Galgauskas pamatskolās, vēlāk Gulbenes vidusskolā, kuru beidzis 1968.gadā. 1973.gadā absolvējis Rīgas politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, bet 1989.gadā Maksima Gorkija Augstākos literāros kursus Maskavā.
Snips bijis inženieris elektriķis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā Baldonē (1973–1975), Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ceha maiņas un stacijas maiņas priekšnieks. Atmodas laikā bija Kultūras Fonda Avīzes galvenais redaktors, Kultūras Avīzes redakcijas loceklis. No 1993.gada līdz 1997.gadam bijis Latvijas vēstniecības ekonomiskais padomnieks Baltkrievijā, bet laikā no 2006.gada līdz 2009.gadam – nodibinājuma Pilsētai un pasaulei valdes priekšsēdētājs.
Darbojies publicistikā, kopā ar Daini Īvānu 1986.gada oktobrī laikrakstā Literatūra un Māksla publicēja rakstu Par Daugavas likteni domājot, ar kuru tika aizsākta cīņa pret Daugavpils HES celtniecību, tādējādi autoriem kļūstot par Atmodas vēstnešiem.
Pirmā publikācija – stāsts Ceļš publicēts žurnālā Liesma 1973.gadā. Prozas krājumu Nelabojami radi (1979) un Mazs ciemats turp un atpakaļ (1987) autors. Kopā ar Īvānu sastādījis krājumu Domu Daugava. Sirdsdaugava. 2010.gadā izdots jaunākais literārais darbs Klejojumi.
Kopš 1987.gada bijis Rakstnieku savienības biedrs. 1993.gadā 5.Saeimas vēlēšanās kandidējis no Demokrātiskās Centra partijas saraksta.
