Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«“Es ticu, ka dzīvē viss atmaksājas. Katram sirdī jāglabā savs svētums”. Ar šiem Guntas Grīvas vārdiem atvadāmies no aktrises un izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem,» teikts paziņojumā Facebook teātra kontā.
Gunta Grīva beigusi Franču liceju (tolaik 11. vidusskola) un vienu gadu studējusi franču valodu LVU Svešvalodu fakultātē, taču kopš piecpadsmit gadu vecuma vēlējusies kļūt par aktrisi, tāpēc 16 gados iestājusies Tautas kinoaktieru studijā.
Gunta Grīva ir Dailes teātra 7. studijas audzēkne, teātrī ienāca 1982. gadā. Diplomdarbā – Oskara Vailda komēdijas Cik svarīgi būt nopietnam iestudējumā – viņa spēlēja lēdiju Brekneli. Bet Guntas Grīvas mīļākā loma bija Džozija Jūdžina O’ Nīla lugas Mēness likteņa pabērniem iestudējumā, ko nospēlēja vairāk nekā divsimt reižu.
“Jau studiju gados es atradu J. O’ Nīla lugu Mēness likteņa pabērniem, kura bija tik tuva maniem personiskajiem pārdzīvojumiem, un es nolēmu, ka man ir jānospēlē Džozija, lai es pierādītu, ka varu būt aktrise. Atkal caur šaubām un neticību, bet tomēr manā pirmajā sezonā teātrī es to atļāvos piedāvāt režisoram Jurim Kalniņam diplomdarbam un tā tapa šī izrāde” – savu dzīves gājumu aprakstot, atcerējusies Gunta Grīva.
Par abām šīm lomām Latvijas Teātra biedrības rīkotajā jauno aktieru skatē (oficiāli – Vissavienības teātru darba skate ar radošo jaunatni) aktrise guvusi žūrijas komisijas atzinību un saņēmusi LTB balvu; tādu pat atzinību guvusi 1986. gadā – par Mades lomu Maras Zālītes Tiesā (1985) un Meiteni dzejas kompozīcijā Sauciet to par teātri (1986). Citas Guntas Grīvas lomas: Ilze Rūdolfa Blaumaņa Pazudušajā dēlā (1983), Meitene Sudrabu Edžus Dullajā Daukā (1986), Ērika Nezina Mārtiņa Zīverta Čūskā (1989), Roza izrādē Dejas Lūnasas svētkos (1993), Eižēnija Žorža Feido Pie galantās vāverītes (1994), Otrā aktrise Andreja Upīša Sūnu ciema zēnos, kas pirmizrādi piedzīvoja 1999. gadā un repertuārā bija līdz pat 2007. gadam.
Dailes teātra aktrise un skatuves kustību pedagoģe Ērika Ferda novērtēja Guntas Grīvas plastiskumu, un bija noskatījusi viņu par sava darba turpinātāju gan teātrī, gan Konservatorijā. Trīs gadus Gunta Grīva bija Ērikas Ferdas asistente, tomēr pedagoģiskajā darbā viņa sevi neredzēja.
1994. gadā Gunta Grīva pieņēma lēmumu pamest štata aktrises vietu, taču ar Dailes teātri bija saistīta vēl daudzus gadus. Jaunus izaicinājumus Gunta Grīva atrada citur – skaistumkopšanas biznesā, pēc tam restorānu biznesā, viņa bijusi studiju biedra Andreja Žagara Jaunā restorāna vadītāja. Pēc tam strādāja Francijas kultūras centrā.
2004. gadā Gunta Grīva piedalījās konkursā uz Dailes teātra direktora amatu. 2005. gadā Latvijas un Francijas kultūras festivāla Pārsteidzošā Latvija ceļojošajā izstādē Runājošie akmeņi dzeju simbolizējošais akmens “runāja” Guntas Grīvas balsī, viņa lasīja Vizmas Belševicas dzeju franču valodā.
2009. gadā Gunta Grīva piedalījās Francijas kultūras centra veidotajā bilingvālajā projektā – Margaritas Dirasas Nāves slimības izrādē – lasījumā, viņai līdzās bija franču aktieris Olivjē Penjē.
Daudziem aktrise būs palikusi atmiņā, pateicoties Jura mammas lomai Lūcijas Ločmeles filmā Saulessvece, par to 1986. gadā Gunta Grīva saņēma Lielo Kristapu kategorijā Labākā aktrise otrā plāna lomā.
