Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijas Republikas Saeimas kādreizējā priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova mīļā sieva Lidija Gorbunova mūžībā devās 29. februārī. Šo skumjo ziņu Lieldienās atklājusi Gorbunovu bijusī vedekla žurnāliste Inga Gorbunova. «Diezgan ilgi nevarēju saņemties uzrakstīt. Bet šodien, kad ir pirmās Lieldienas bez viņas pīrāgiem, pildītajām oliņām, cepeša, tā īpašā kartupeļu biezeņa, kādu pagatavot prata tikai viņa, un daudzzvaigžņu «Metaxa» slīpētās kristāla glāzītēs, es jūtu, ka man tas jāpasaka. Pirms mēneša nomira sieviete, kura man pēdējos gandrīz trīsdesmit ( jo pirms tik ilga laika mēs iepazināmies) gadus bija kā otra mamma. Mana jaunākā dēla Oma Lidija,» ar sirsnīgu un skumju ierakstu «Facebook» dalījusies Inga.
Tie, kam laimējās pazīt Lidiju, vienmēr viņu atcerēsies kā brīnišķīgu kulināri, ļoti saimniecisku un rūpīgu sievieti.
«Lidija bija tāda ģimenes dvēsele. Ārēji klusa un vienmēr otrajā plānā, bet patiesībā – ar baigo krampi.
Citi lasa
Nekāda ne maijpuķīte. Kārtīga Saimniece ar raksturu, vienmēr ar viedokli, kuru pazinējs nevarēja nemanīt, pat ja paturēja to pie sevis. Viņa ļoti daudz lasīja. Visu – laikrakstus žurnālus, grāmatas. Daudz, daudz grāmatu, nespēju vien piegādāt. Īpaši viņai patika detektīvi. Un viņa ļoti mīlēja suņus,» raksta Inga.
Lidijas aiziešana atstājusi sāpīgu tukšumu, un īpaši tas biaj jūtams šajos – pirmajos svētkos bez viņas. «Mēs mājās šodien nekrāsojām olas. Kaut kā nekrāsojās, jo nu – to vienmēr Oma darīja. Sīpolu mizās ar visām tām mazajām puķītēm un zālītēm, nu jūs zināt. Kā senos laikos, tradicionāli. Man šķiet, tā olu krāsošana tagad ir vispār beigusies. Bet no rīta es cepu plānās pankūkas un domāju, ka to man arī iemācīja viņa,» tā Inga.
«Dienā pirms viņa nomira, Lidija man piezvanīja.
Pārdzīvoja, ka par vienu dienu sajaukusi manas dzimšanas dienas datumu, parasti viņai tā nekad negadījās. Izrunājāmies gari un plaši par visu ko. Sarunājām, ka brīvdienās aizvedīšu ko lasāmu. Nākamajā rītā pamodos un domāju, ka jāpiezvana un jāpasaka, cik ļoti pateicīga esmu par to siltumu, kuru vienmēr no viņas saņemu. Bet viņa tad jau bija mirusi,» atminas Inga Gorbunova.
Lidija piedzima 1944. gadā Ņižņijnovgorodā represēto ģimenē kā latviešu strēlnieka mazmeita. Ar savu nākamo vīru Anatoliju viņa iepazinās jau pusaudžu gados. Lidija Rīgas Politehniskajā institūtā studēja radiotehniķa specialitāti, taču ģimenes dēļ studijas atlika malā. Viņa vienmēr atbalstīja vīru viņa politiskajās gaitās.
Uzzinot šo skumjo vēsti, daudzi dalījušies atmiņās par Lidiju. «Paldies par šo skaisto un godīgo raksturojumu par Lidiju, jūsu attiecībām un mīlestību. (..) Es atceros viņu tautas tērpā vienos Dziesmu svētkos deviņdesmito gadu beigās. Mēs grupiņa kopā gājām pa ceļu uz estrādi un runājamies. Nezināju, ka viņa ir aizgājusi. Lai viņai tagad būtu miers un gaisma. Kā ticīgs cilvēks, Lidijai tas būs! Daudz viņai nācās ciest,» ierakstījusi juriste un kulinārijas eksperte Ilze Auzere.
