Pirms divām nedēļām parlaments ievēlēja jaunu Igaunijas prezidentu – 63 gadus veco Alaru Karisu. Viņš ir studējis bioloģiju un specializējies ģenētikā. Pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas izglītojies vairākās Eiropas augstskolās – Vācijā, Lielbritānijā, Nīderlandē.
1999. gadā viņš kļuva par Tartu Universitātes profesoru, bet no 2007. līdz 2012. gadam bija tās rektors. Pēcāk vadīja Igaunijas valsts kontroli un šo amatu atstāja pirms trim gadiem. Līdz šim brīdim Kariss bija Igaunijas Nacionālā muzeja direktors un īpašu uzmanību pievērsa arī Latvijas vēstures izpētei. Viņa interešu objekts bija igauņu tautai tuvie lībieši.
Par ieguldījumu šajā izpētes darbā Latvijas valsts Karisam 2019. gadā piešķīra Atzinības krusta III šķiru. Arī nākamā valsts pirmā lēdija Sirje Karisa ir cieši saistīta ar vēstures lietām. Viņa savulaik vadīja Igaunijas Vēstures muzeju, bet tagad – Tartu pilsētas muzeju.
Uzreiz pēc ievēlēšanas Kariss sacīja, ka viņa prioritāte būs izglītība un viņš ieklausīsies visu sociālo slāņu viedokļos.
«Drīz taps skaidrs, kāds prezidents es esmu. Es domāju, ka esmu tas, kurš cenšas sadarboties ar visiem politiskajiem spēkiem un meklē veidu, kā Igaunijai tālāk attīstīties,» pauda viņš.
Karisam ir stipra ģimene – sieva, divi pieauguši dēli un pieci mazbērni. Viņa biogrāfijā nav skandalozu notikumu, un vienīgais kauna traips dzimtas stāstā ir Karisa vectēvs. Viņš 20. gadsimta sākumā esot sodīts ar nāvi par zirga zagšanu un kāda zemnieka slepkavību. Taču tas noticis gandrīz 40 gadus pirms Alara piedzimšanas.