Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mūsu vēsture un kultūra. Dāmas un kungi, prezidenta Alberta Kvieša kapavieta šodien, 13. oktobrī. Sirds lūza, to ieraugot…» raksta kāda rīdziniece. Viņai bijis sāpīgi ieraudzīt, ka Latvijas trešais prezidents Meža kapos atdusas tik nolaistā kapavietā. Sieviete nolēmusi izrādīt cieņu bijušajam valsts vadītājam un pati sakopusi Kvieša kapu. Rīdziniece paudusi Rīgas domei savu neizpratni par to, kādēļ tik nozīmīga valstsvīra atdusas vietu neviens nekopj.
«Rīgas pašvaldība iespēju robežās nodrošina Alberta Kvieša kapavietas uzturēšanu, tajā skaitā lapu grābšanu un citus ar uzturēšanu saistītus darbus, bet katru dienu lapas gan nenovāc. Jāpiebilst, ka šajā jautājumā likumdošana nav līdz galam sakārtota un patlaban pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus būtiskai kapavietu sakārtošai un atjaunošanai, tas jādara tuviniekiem.
Diemžēl Kviesim radinieku nav, viņa atdusas vietu neviens nekopj, izņemot Rīgas pašvaldības Kapsētu pārvaldi.
Piemēram, par cita valstsvīra – Meierovica – kapavietas uzturēšanu gādību uzņēmusies Ārlietu ministrija,» norāda Rīgas pašvaldības pārstāvji.
Alberts Kviesis (dzimis 1881. gada 22. decembrī, miris 1944. gada 9. augustā) bija latviešu jurists un politiķis un trešais Latvijas Valsts prezidents. Viņu par prezidentu ievēlēja 1933. gada 4. aprīlī. Tiesa, Kviesis Latvijas prezidents bija pavisam īsu laiku, jo 1934. gada 15. maija naktī toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu. Kaut arī Kviesis neatbalstīja apvērsuma veikšanu, viņš neizpildīja Valsts prezidenta pienākumu aizsargāt Satversmē nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu un sadarbojās ar Ulmaņa autoritāro režīmu. Kvieša laikā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika un pēc apvērsuma visa vara nonāca Ulmaņa rokās.
1944. gada 9. augustā Alberts Kviesis uzkāpa uz vācu kuģa Monte Rosa klāja, lai dotos trimdā uz Vāciju. Kuģim vēl atrodoties Daugavā, Kviesis mira ar sirdstrieku. Viņa mirstīgās atliekas nogādātas Rīgā un apglabātas Meža kapos.
