• «Mūsu vēsture un kultūra…» Bijušā prezidenta Kvieša kapa kopiņu neviens nekopj

    Valsts prezidents
    Estere Jansone
    Šodien
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: X/Iveta Ozoliņa
    Kādu sievieti līdz sirds dziļumiem satriecis redzētais – Latvijas trešā prezidenta, Alberta Kvieša kaps pazudis aizmirstībā. Kopiņa ir acīmredzami ilgu laiku nekopta un apbirusi ar lapām.

    «Mūsu vēsture un kultūra. Dāmas un kungi, prezidenta Alberta Kvieša kapavieta šodien, 13. oktobrī. Sirds lūza to ieraugot…» raksta kāda rīdziniece. Viņai par lielu izbīli Latvijas trešais prezidents Meža kapos atdus nu jau nolaista paskata kapiņā. Sieviete nolēmusi izrādīt cieņu bijušajam valsts vadītājam un pati savām rokām sakopusi Kvieša kapu. Rīdziniece paudusi Rīgas domei neizpratni, kādēļ tik nozīmīga valstsvīra atdusas vietu neviens nekopj.

    «Rīgas pašvaldība iespēju robežās nodrošina Alberta Kvieša kapavietas uzturēšanu, tajā skaitā lapu grābšanu un citus ar uzturēšanu saistītus darbus, bet katru dienu lapas gan nenovāc. Jāpiebilst, ka šajā jautājumā likumdošana nav līdz galam sakārtota un patlaban pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus būtiskai kapavietu sakārtošai un atjaunošanai, tas jādara tuviniekiem.

    Diemžēl Kviesim radinieku nav, viņa atdusas vietu neviens nekopj, izņemot Rīgas pašvaldības Kapsētu pārvaldi.

    Piemēram, par cita valstsvīra – Meierovica – kapavietas uzturēšanu gādību uzņēmusies Ārlietu ministrija,» norāda Rīgas pašvaldības pārstāvji.

    Alberts Kviesis (dzimis 1881. gada 22. decembrī, miris 1944. gada 9. augustā) bija latviešu jurists un politiķis un trešais Latvijas Valsts prezidents. Viņu par prezidentu ievēlēja 1933. gada 4. aprīlī. Tiesa, Kviesis Latvijas prezidents bija pavisam īsu laiku, jo 1934. gada 15. maija naktī toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu. Kaut arī Kviesis neatbalstīja apvērsuma veikšanu, viņš neizpildīja Valsts prezidenta pienākumu aizsargāt Satversmē nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu un sadarbojās ar Ulmaņa autoritāro režīmu. Kvieša laikā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika un pēc apvērsuma visa vara nonāca Ulmaņa rokās.

    1944. gada 9. augustā Alberts Kviesis uzkāpa uz vācu kuģa Monte Rosa klāja, lai dotos trimdā uz Vāciju. Kuģim vēl atrodoties Daugavā, Kviesis mira ar sirdstrieku. Viņa mirstīgās atliekas nogādātas Rīgā un apglabātas Meža kapos. 

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē