Uzņemt savās mājās ukraiņu bēgļus Lindu Mūrnieci lūgusi paziņa, kuras vietējiem ukraiņu draugiem uz Latviju atbraukuši radi. «Man, protams, palūdza, vai nevaru izmitināt viņus viesnīcā, taču tā šobrīd nav apdzīvojama, jo apkure ir atslēgta. Tā kā mans Rīgas dzīvoklis bija tukšs, jo tagad dzīvoju Saulkrastos, biju jau domājusi, ko ar to darīt. Nu dzīvoklim rasts izmantojums, par kādu pat nebiju iedomājusies,» stāsta Linda.
Viņas dzīvoklī Rīgas centrā tagad dzīvo četri cilvēki no Dņipras: Tatjana ar diviem dēliem (divpadsmit un sešus gadus veciem) un vīramāti. Puikas šobrīd mācotās attālināti.
«Ļoti klusi un mierīgi cilvēki. Vecmāmiņa mācās latviešu valodu, jau pirmajā dienā zināja vismaz piecpadsmit vārdu.
Savukārt Tatjana ir psiholoģe, kurai Ukrainā bijusi sava privātprakse. Viņa prāto, ka šajā laikā varētu būt noderīga, palīdzot ukraiņu bērniem,» stāsta uzņēmēja.
Jaunos ukraiņu draugus Linda bija aizvedusi ciemos arī uz savu kafejnīcu «Mazais Otto». «Parādīju no viesnīcas septītā stāva, kā izskatās ukraiņu karoga krāsās izgaismotais piemineklis. Viņi staigā un iepazīst Rīgu, daudz lasa, interesējas par mūsu mentalitāti, uzzinājuši, ka esam ļoti atturīgi. Viņiem ir cerība, ka drīz tiks mājās, taču situācija katru dienu mainās,» stāsta Mūrniece.
Par savu Rīgas dzīvokli viņa nesatraucas.
«Man nav ne mazākā uztraukuma, jo zinu, ka manās mājās viss ir mierīgi, jo tur dzīvo sirsnīgi cilvēki. Mājās vismaz ir dzīvība.
Teicu arī saviem draudzīgajiem kaimiņiem, ka dzīvoklī šobrīd dzīvo bēgļi. Kaimiņiene bērniem bija atnesusi «Lego», ar ko rotaļāties, un draudzīgi ar ģimeni aprunājās.» Tatjanas vīrs palicis Ukrainā, lai aizstāvētu dzimteni no iebrucējiem. «Viņš teica, ka viņam būs vieglāk aizstāvēt savu valsti, ja zinās, ka viņa ģimene ir drošībā.»