Volkswagen vēsture
Šodien populārā vācu autobūves koncerna Volkswagen saknes meklējamas jau 20. gadsimta 20. gadu nogalē, kad talantīgais konstruktors Ferdinands Porše izstrādāja mazauto koncepciju. Tās pamatā bija plūdlīnijas formas nelielu gabarītu kompakts automobilis ar aizmugurē novietotu motoru. 1931. gadā motobūves firmā Zündapp tika izgatavots pirmais prototips ar pieccilindru zvaigznes tipa motoru. Nākamo eksemplāru jau ar četrcilindru opozītmotoru 1933. gadā izgatavoja vācu firmā NSU.
1933. gada janvārī, nākot pie varas nacionālsociālistiem ar Ādolfu Hitleru priekšgalā, tika izvirzīta ideja par masveida tautas automobiļa radīšanu. Šai idejai par pamatu tika paņemts Ferdinanda Poršes izstrādātais projekts. 30. gadu otrajā pusē Daimler Benz A.G. izgatavoja pirmos 30 jaunos tautas automobiļus. 30 izgatavoto VW vabolīšu skaitā ietilpa gan 1936./37.gada VW 30 (Porsche Typ 60), gan arī Kdf-Wagen VW 38, kas bija Ervina Komedas uzlabots vēlākās vabolītes prototips, bet to izgatavoja vēl Daimler Benz A.G.
1938. gadā Komeda, kas ilgus gadus bija koncerna Auto-Union A.G. galvenais dizainers un pārnāca uz Ferdinanda Poršes komandu. Tapa galīgais variants, kādu to masveidā ražoja līdz pat60. gadu vidum. Šie auto tika izgatavoti ar divu veidu virsbūvēm – slēgto un kabrioleta. Automobiļa konstrukcijas pamatā tiem laikiem pierastās rāmja konstrukcijas vietā kalpoja stingra nesošā pamatne (grīda), uz kuras montēja noapaļotu plūdlīnijas formas virsbūvi. Aizmugurē novietots boksertipa četrcilindru augšējo vārstu gaisa dzeses motors, kura darba tilpums bija 985 cm3.
Zīmola dibināšana
VW tika dibināts 1937. gada 28. maijā Berlīnē, bet 16. septembrī tam piešķīra oficiālo nosaukumu Volkswagen. Mazpilsētā Fallerslebenā, kuru nedaudz vēlāk pārdēvēja par Volfsburgu, 1939. gada otrajā pusē tika uzbūvēta grandioza autobūves rūpnīca, kurai daļa līdzekļu tika savākta no iedzīvotājiem, solot tiem pārdot pirmos sērijveidā ražotos auto. Projekts ieguva savu oficiālo nosaukumu Volkswagen – tautas automobilis. Tomēr jāatzīmē, ka tas pie tautas reāli nonāca daudz vēlāk, nekā tika solīts.
Par iemeslu izrādījās apstāklis, ka automobiļa izmēģinājumi parādīja, ka šis aizmugures piedziņas auto ar aizmugurē novietotu motoru, visu riteņu neatkarīgo balstiekārtu un gludu pamatni ir apveltīts ar lieliskām caurgājamības spējām. Ņemot vērā šo apstākli un faktu, ka nacistiskā Vācija intensīvi bruņojās, uz tautas automobiļa bāzes tika radīti militārie apvidus auto modeļi Kdf-82, vieglā amfībija Kdf-166 un štābu vajadzībām nelielā sērijā ražotais komfortablais modelis Kdf-87 ar paaugstinātu klīrensu un bāzes sedana virsbūvi.
Nevienu automobili pirmskara periodā civilām vajadzībām VW neuzbūvēja!
Kara gados rūpnīcu sabombardēja angļu un amerikāņu aviācija, un, pēc uzvarētāju valstu ekspertu viedokļa, tā vairs nebija atjaunojama. Tomēr jau 1945. gada rudenī ar valdības atbalstu rūpnīcu atjaunoja un līdz gada beigām paspēja saražot 1293 automobiļus. Masveida izlaide aizsākās tikai1947. gadā, kad automobiļa motora tilpums tika palielināts līdz 1139 cm3.
VW vaboles
Neņemot vērā, ka auto konstrukcija tika izstrādāta pirms vairāk nekā 10 gadiem, tas bija ļoti moderns un lieliski izcēlās uz citu tā laika mazauto fona, tāpēc iemantoja milzīgu popularitāti. Automobilistu vidū savas virsbūves apaļās formas dēļ to iesauca par vabolīti (Kafer). 50. gadu sākumā uz vabolītes platformas sāka izlaist veselu gammu kravas un kravas pasažieru modeļu Transporter ar vagona tipa virsbūvēm un tāpat aizmugurē novietotu spēka agregātu.
50. gadu vidū Volkswagen konstruktori sāka domāt par vieglo modeļu gammas paplašināšanu, jo vabolītes pārdošanas apjomi sāka kristies.
Tā 1955. gadā itāliešu dizaina studija Ghia izstrādāja elegantu kupeju uz vabolītes bāzes, bet to sērijveida ražošanu uzsāka vācu virsbūvju uzņēmumā Karmann.1960. gadā rūpnīcas konstruktori uz vabolītes platformas radīja jau daudz augstākas klases Type 3 modeļus 1500/1600 atkarībā no dzinēja tilpuma ar vairāku veidu ietilpīgākām un komfortablākām virsbūvēm. Tika izstrādāti divdurvju sedans Notchback, trīsdurvju universālis Squareback ar nosaukumu Variant un divdurvju kupeja Fastback.
Kompaktais boksermotors ļāva virs motora nodalījuma izvietot nelielu bagāžas nodalījumu.Jauno sēriju publikai pirmoreiz demonstrēja starptautiskajā Frankfurtes motoršovā 1961. gadā. Divdurvju kupeju Fastback TL versijā sāka ražot1965. gadā un turpināja līdz 1973. gadam, pavisam izgatavoja vairāk nekā 1,3 miljonus automobiļu. Kopš 1968. gada tos sāka aprīkot ar elektroniskajām iesmidzināšanas sistēmām un trīspakāpju automātiskajām transmisijām. 1969. gadā Vācijā šāda auto cena bija 7070 DM – salīdzinājumam vabolīte ar 1,3 l motoru maksāja 5362 DM. Par vienu no šiem elegantajiem kompaktklases izstrādājumiem, kuru nosacīti varētu dēvēt par 60. gadu luksusa klases Volkswagen, ir šis stāsts.
Zviedru benzīns
Šim automobilim ir viena no bagātākajām tā laika VW modeļu komplektācijām. Tam uzstādīts 1,6 l četru cilindru augšējo vārstu gaisa dzeses boksermotors ar Bosch–D jetronik degvielas iesmidzināšanas iekārtu un 3AT. Automobilim ir samērā bagātīgs interjers. Pēc izgatavošanas 1969. gadā tas nonāk Zviedrijā. Šajā laika periodā tas tiek diezgan intensīvi ekspluatēts, un, kad to 2012. gadā ieraudzīja un iegādājās seno Volkswagen markas auto cienītājs Andris Ozols no Rīgas, tas bija samērā bēdīgā vizuālā un tehniskā stāvoklī. Diemžēl Zviedrijā auto dabūt pie dzīvības neizdevās, jo visa degvielas padeves sistēma bija aizlipusi. Arī virsbūve bija vietām ar lielām korozijas pēdām. Tomēr iemīļotais spēkrats, pateicoties tā saimnieka profesionālismam auto restaurācijas jomā, atguva savu pirmatnējo spožumu, un šobrīd ir vienīgais zināmais šīs VW modeļu gammas braucošais eksemplārs Latvijā.
Rezumējums
Samērā komfortabls, stilīgs pagājušā gadsimta 60. gadu ģimenes auto, kura aizmugurējā sēdeklī parasti sēdēja bērni. Degvielas patēriņš kompaktklasei varēja būt mazāks! Izgatavoti vairāk nekā miljons eksemplāru, bet šodien tas ir liels retums.