Opel vēsture
Viens no šodien visvairāk atpazīstamajiem autoražotājiem Opel savu darbību uzsāka 1863. gada 21. janvārī, kad tā dibinātājs Ādams Opels nodibināja šujmašīnu fabriku, nedaudz vēlāk turpat tika uzsākta arī velosipēdu ražošana. Pēc Ādama nāves 1895. gadā viņa pieci dēli nolēma papildus uzsākt arī automobiļu izlaidi. Tam par pamatu izvēlējās Fridriha Lucmana nelielu autobūves fabriku, kurā pēc BENZ–Victoria 1893. gada modeļu parauga tika izgatavotas dažas motorekipāžas, lai tās īpašnieks piedalītos sporta pasākumos.
1899. gada janvārī brāļi Opeli atpirka no Lucmana viņa fabriku, patentēja spēkrata konstrukciju un uzsāka sava pirmā automobiļa Opel-Lutzman izlaidi. 1902. gadā šo konstrukciju uzskatīja par bezperspektīvu un pārtrauca sadarbību ar Lucmani, savukārt no franču inženiera Aleksandra Daraka iegādājoties licenci viņa izstrādātajam automobilim. Šiem spēkratiem šasijas tika saņemtas no Darracq, bet virsbūves izgatavoja Adam Opel.
Jāatzīmē, ka jau 1903. gadā paralēli tika izgatavots arī pirmais Opel pašu izstrādātās konstrukcijas automobilis. Vēlākajos gados automobiļu konstrukcijas nemitīgi tika pilnveidotas un automobiļu izlaide ievērojami palielinājās, tā kļūstot par vienu no lielākajiem vācu autobūves uzņēmumiem.
Sadarbība ar amerikāņiem
Būtisks pagrieziena punkts firmas vēsturē notika 1929. gada martā, kad Adam Opel A.G. iekļāvās ASV autoražotāju koncerna General Motors sastāvā. Līdz ar to turpmākajos gados ievērojami tika pārskatīta visa ražošanas programma, kuras pamatā bija maksimāli plaša modeļu izlaide ar unificētiem agregātiem un detaļām.
Firmas Opel vēsture, tās produkcijas daudzveidība ir gana interesanta, tomēr šoreiz stāsts būs par vienu konkrētu vidējās klases modeli, kurš, starp citu, vecākajai paaudzei Latvijā bija jau pazīstams no padomju laikiem – 1970. gadu beigām, kad atsevišķu profesiju pārstāvjiem, piemēram, tirdzniecības flotes jūrniekiem, samazinātās ievedmuitas tarifa rezultātā bija iespēja ievest vieglos automobiļus no Rietumeiropas. Viens no populārākajiem importēto automobiļu modeļiem tolaik bija Opel Rekord.
Modeļa nosaukums Rekord Opel markas automobiļos parādījās jau 1953. gadā, tiesa, kopā ar nosaukumu Olympia, kuru ieviesa 1935. gadā par godu nākamā gada Berlīnes olimpiskajām spēlēm. Tomēr par Rekord dzimšanu var uzskatīt 1957. gadu, kad sāka ražot jaunās paaudzes sedanu Olympia-Rekord ar sērijas apzīmējumu P1. Šī automobiļa virsbūves stils pilnībā bija radīts ASV autobūves labākajās tradīcijās, vienīgi atšķīrās no aizokeāna brāļiem ar daudz mazākiem izmēriem.
1960. gada augustā sabiedrībai piedāvāja jaunu Rekord modeļu sēriju P2, kuriem no modeļa apzīmējuma izzuda vārds Olympia. Tomēr ne pilnībā, jo tas rotāja vēl cimdu lādes vāciņu. P2 sērijas automobiļiem bija pilnībā pārveidota virsbūves konstrukcija, atsakoties no stipri izliektā panorāmas priekšējā un aizmugurējā loga. Jumta statnes kļuva šaurākas un tika pielāgotas jaunā izpildījuma durvju ailēm, kas nedaudz palielināja vieglāku jumta deformāciju avārijas gadījumā, tomēr redzamība bija ideāla.
Lielākais ieguvums bija priekšā sēdošajiem, kuriem iekāpšana kļuva daudz ērtāka.
Turklāt automobilis ieguva jaunu dekoratīvo radiatora restīti visā virsbūves platumā ar sānos iestrādātiem virzienrādītāju lukturīšiem. P2 šasija bija strukturāli atšķirīga no P1 šasijas konstruktīvā izpildījuma, jo grīdas plāksne ar stiprības sijām tika metināta garenvirzienā un līdz ar to palielinājās virsbūves stiprība. Šāds platformas rāmis iepriekš jau tika izmantots premium klases Opel Kapitan modeļos.
Automobiļa priekšējā balstiekārta ir neatkarīgā, aizmugurējā dzenošā ir cietā ar garenslokšņu atsperēm un teleskopiskajiem amortizatoriem. Automobilis aprīkots ar visu riteņu hidrauliskajām trumuļu bremzēm. Spēka agregāts pamatvilcienos bija tāds pats kā 1937. gada izlaiduma Olympia – bloks un motora galva izgatavota no pelēkā čuguna, bet kloķvārpsta balstījās jau četros atdures gultņos.
Rekord dzinējs
P2 komplektēja ar divu veidu R4 cilindru augšvārstu (OHV) motoriem: 50 ZS (38 kW) 1,5 l vai 55 ZS (40 kW) 1,7 l. Opel Rekord 1500 komplektēja ar visu pārnesumu sinhronizētām 3MT kārbām, bet Opel-Rekord 1700 varēja iegādāties ar 3MT vai 4MT kārbām. Jāpiebilst, ka elektroiekārta gan vēl šiem modeļiem bija 6 V līdzstrāvas, kas tiem laikiem bija diezgan arhaiska.
Opel-Rekord P2 tika izgatavotsi gan divdurvju un četrdurvju sedana, kā arī trīsdurvju universāļa versijā. Īpaši eleganti bija virsbūvju firmā Autenrieth Darmstadtē izstrādātie divdurvju coupe modeļi, kurus no 1961. gada ražoja arī Opel pamatrūpnīcā Riselsheimā. No 1960. gada augusta līdz 1963. gadam, kad pārstāja ražot P2 sērijas modeļus, pavisam tika izgatavoti 754 385 automobiļi, no kuriem lielākā daļa bija ar 1,5 l motoriem.
Visiem P2 sērijas modeļiem virsbūves interjers tika modernizēts. Bija pieejami divu toņu interjera apdares materiāli.
Oriģināls eksemplārs
Šim rakstam izvēlētais paraugs tikko Latvijā ieceļojis no Zviedrijas, kur tas nonāca tūlīt pēc izgatavošanas. Automobilis ir ar divdurvju sedana virsbūvi un aprīkots ar 1,7 l spēka agregātu. Jāatzīmē, ka savā izcilajā vecumā – gandrīz 60 gados – auto ir labi saglabājies. Salons ir oriģinālais, pat krāsa daudzviet ir tā pati, ar kuru tas atstāja 1961. gadā Riselsheimas rūpnīcas vārtus. Tiesa gan, atsevišķi virsbūves paneļi ir savulaik piekrāsoti. Nekas nav ne uzlabots, ne nomainīts pret neoriģinālajām daļām. Pat elektroiekārta vēl vecā 6 voltu!
Vēl jāatzīmē, ka šie Opel modeļi pie mums faktiski nav sastopami. Iepriekš pieminētajos 70., 80. gados ieveda jau nākamo sēriju eksemplārus no 1963. gada A sērijas modeļiem, bet pamatā tie bija 60. gadu beigu B sērijas modeļu eksemplāri.
Tehniskie parametri
OPEL REKORD 1700 (P2)
- Ražotājs: Adam Opel A.G., Riselsheima, Vācija
- Gads: 1961.
- Motors: R4 cil. karburatora, OHV, 1680 cm3
- Jauda: 55 ZS (40 kW) pie 4000 apgr./min
- Pārnesumu kārba: 3MT
- Maks. ātrums: 132 km/h
- Pašmasa: 1020 kg
- Degvielas patēriņš: ap 10 l/100 km
- Paātrinājums 0–100 km/h: 24 s
Rezumējums
Savam laikam atbilstošs, ērts ģimenei ar maziem bērniem. Oriģināls un interesants vācu autobūves pārstāvis Latvijas seno automobiļu parkā.