Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Rodstera E-type vizuālais tēls veidots sportiskā stilā – piezemēts siluets, noapaļotas formas un plūdlīnijas aerodinamiskajā virsbūvē ar ovālu gaisa pievadu (radiatora maskas vietā), lieli drāšu spieķu riteņi ar Rudge-Whitworth centrālo stiprinājuma skrūvi. Uz priekšu paceļams motora pārsegs ar priekšējiem spārniem. Tas viss piedod automobilim neatkārtojamu sportisku šarmu.
Ieskats vēsturē
Jaguar E-type prezentācija notika 1961. gada martā Ženēvas starptautiskajā autoizstādē. Demonstrētais Sport coupe ar īpaši garo motora nodalījumu un salīdzinoši īso kupejas virsbūves pasažieru daļu bija stilizēta Jaguar sacīkšu D-type versija, kas 1955., 1956. un 1957. gadā 24 stundu Lemānas trasē veiksmīgi uzvarēja spēcīgos konkurentus – Mercedes-Benz 300SLR un Ferrari 121LM.
Izstādes laikā E-type pulcēja neskaitāmus interesentus, kuri apbrīnoja automobiļa specifisko dizainu, spēcīgo dzinēju un iespēju ilgstoši traukties ar ātrumu 150 jūdžu stundā (240 km/h).
Ne mazāk svarīgs bija fakts, ka šis sporta modelis tolaik bija divreiz lētāks (1961. gadā – 1500 sterliņu mārciņas) par vislētāko itāliešu ielas sporta Ferrari modeli.
Pēc mēneša automobili demonstrēja Ņujorkas autošovā ASV, kur to reklamēja Playboy zvaigzne Merilina Henolda. Ņemot vērā jau iepriekšējo Jaguar sporta modeļu veiksmi ASV tirgū, noiets šim supervāģim aiz okeāna bija milzīgs. Vēlākajos gados aptuveni 60% E-type tika realizēti ASV.
Auto projektēšanu dizainers Malkoms Saijers kopā ar galveno inženieri Viljamu Heinesu uzsāka 50. gadu beigās. Sākotnēji bija paredzēts, ka šis modelis būs nākamais sacīkšu auto, kas nomainīs D-type, taču pēc Jaguar aiziešanas no aktīvā autosporta, to pilnīgi pārstrādāja ielas automobiļa versijā.
Aerodinamikas speciālists Malkoms Saijers, ienesot savas idejas auto dizainā, prata pārliecināt uzņēmuma Jaguar konservatīvo direktoru seru Viljamu Laionsu par tā nepieciešamību. Savukārt Viljams Heiness pilnveidoja savu vēl 1948. gadā projektēto un labi nostrādāto Jaguar sešcilindru dzinēju ar divām galvās izvietotām sadales vārpstām un trim karburatoriem.
Uzbūve
Automobiļa virsbūves pamatni veido no dzinēja nodalījuma līdz aizmugurei aptverošs monokoks, kas sametināts no daudzām atsevišķām štancētām tērauda daļām un priekšpusē stiprinātu telpisku tērauda kvadrātcauruļu fermu, kurā iemontēts dzinējs. Turklāt šai fermai stiprinās arī neatkarīgā vērpstieņu priekšējo riteņu piekare ar diviem šķērsstieņiem.
Aizmugures neatkarīgā piekare ir veidota ar divkāršiem šķērsstieņiem, kur par augšējo šķērsstieni kalpo pusasis. Šīs konstrukcijas izstrādātājs bija šveiciešu inženieris Džordžešs Rešs. Vienkāršāk – nesošā virsbūve ar neatkarīgo priekšējo un aizmugurējo riteņu balstiekārtu.
Auto aprīkots ar tolaik progresīvajām visu riteņu disku bremzēm, kuras novietotas pie galvenā pārnesuma. Pirmās sērijas E-type tika piedāvāti ar divvietīgām rodstera jeb sporta kabrioleta un kupejas tipa virsbūvēm. Dzinēja darba tilpums – 3,8 litri, tas attīstīja 240 ZS lielu jaudu.
Ražošanas laikā modelis tika nemitīgi pilnveidots. 1964. gadā tika uzstādīts jaudīgāks 4,2 litru dzinējs un automobilis ieguva arī pilnībā sinhronizētu pārnesumu kārbu. 1966. gadā sāka ražot pagarināto 2+2 vietu kupejas versiju. 1968. gadā pēc būtiskākām izmaiņām modelis ieguva apzīmējumu Series II.
1971. gadā Jaguar pilnībā atteicās no XK sērijas dzinējiem, pārejot uz jaunu izstrādāto 5,3 litru V12 cilindru dzinēju ar 272 ZS lielu jaudu. Šiem auto tika pagarināta riteņu bāze, un to apzīmējums bija Series III. To ražoja rodstera un 2+2 vietu sportiskās kupejas versijā, kuru ļoti iemīļoja ASV autobraucēji, jo varēja ceļot ar bērniem.
E-type montāžu faktiski pārtrauca 1974. gada nogalē, lai gan oficiāli par to paziņoja tikai 1975. gadā. Tam par iemeslu kalpoja degvielas krīze. Pēdējos 49 eksemplārus nokrāsoja melnus, tā atvadoties no leģendārā modeļa. Pats pēdējais E-type – melns rodsters – ieņēma vietu Jaguar muzejā.
Otrā sērija
Taču atgriezīsimies pie otrās sērijas (Series II) rodstera (sporta kabrioleta), par kuru šoreiz arī ir šis stāsts.
Series II aizsākās 1968. gada oktobrī, un tirgū tos piedāvāja ar trim dažādām virsbūvēm: divvietīgu rodsteru, kupeju un 2+2 vietu kupeju. Ārēji šiem auto salīdzinājumā ar pirmās sērijas E-type ir lielāka radiatora gaisa ieplūdes atvere (radiatora dekoratīvā restīte), kas dod labāku gaisa plūsmu, tā novēršot iepriekšējo modeļu uzkaršanas problēmu, kā arī lielākiem priekšējiem gabarīta un aizmugures lukturiem.
Atpazīt to var arī pēc nosaukuma 4.2 uz bagāžnieka vāka. Savukārt otrās sērijas E-type zaudēja priekšējo lukturu aerodinamiskos vairogus, kuri bija lielisks šā modeļa dizaina elements. Tam tika uzstādīts jaudīgāks dzinējs ar 4,2 litru darba tilpumu, un līdz ar to nedaudz palielinājās tā maksimālais ātrums. Jāatzīmē, ka visiem trim variantiem tas nebija vienāds, lēnākā ir lielākā 2+2 vietu kupeja. Interjerā parādījās ergonomiskāki sēdekļi.
No 1968. gada oktobra līdz 1970. gada septembrim izgatavoja 7852 rodsterus.
No ASV caur Nīderlandi
Par šīs pasaules autobūves leģendas parādīšanos Latvijā jāpateicas klubam Victoria`s Classic Cars Rīgā, kurš 2013. gadā automobili iegādājās Nīderlandē, kur tas bija nonācis no ASV. Automobilim tika veikta pilna restaurācija gan pašu darbnīcās, gan arī izmantota Rīgas speciālista Kārļa Rozentāla palīdzība. Tumši zaļais British Racing Green krāsojums – oriģinālais tā laika Jaguar tonis.
Tehniskie dati
Jaguar E-type Series II
- Ražotājs: Jaguar Cars. Ltd., Koventrija, Lielbritānija
- Gads: 1968.
- Motors: R6 cil., 2OHC, ar 3 S.U. tipa karburatoriem, 4235 cm3
- Jauda: 265 ZS (195 kW)
- Pārnesumu kārba: mehāniskā
- Maks./ātrums: 240 km/h
- Pašmasa: 1279 kg
- Degvielas patēriņš: 17 l/100 km.
- 0–100 km/h: 8 s
Rezumējums
Viens no ātrākajiem ielas sporta auto pasaulē 1960. gados! Ļoti iecienīts augstākās sabiedrības aprindās, lai gan bija lētāks nekā itāliešu Ferrari. Daudz izmantots 1960./70. gadu kinofilmās.
