Ieskats BMW vēsturē
Populārais vācu aviācijas motoru, auto un motobūves uzņēmums Bayerische Motoren Werke (BMW) Minhenē tika izveidots 1917. gadā. Labi pazīstamais firmas brends (emblēma) pēc uzņēmuma vadības ieteikuma tika izveidots uz tolaik lielākās lidmašīnu motoru fabrikas Rapp Motorenwerke bāzes, tā dažādu pārmaiņu un apvienošanās rezultātā iekļāvās BMW sastāvā, emblēmas pamatā – melns aplis ar zirgu vidū, zirgs tika aizstāts ar Bavārijas Federālā apgabala zili balto krāsu kombināciju.
Pēc Pirmā pasaules kara beigām saskaņā ar Versaļas miera līgumu Vācijai nedrīkstēja būt savas aviācijas ražotnes, tāpēc firmai bija jāpārorientējas uz motoru ražošanu tautsaimniecībai. 1923. gadā BMW sāka motociklu ražošanu, bet 1928. gadā pēc Eizenahas autobūves firmas Dixi iegādes, kura pēc licences ražoja britu mazlitrāžas auto Austin Seven, uzsāka vieglo automobiļu izlaidi. Pirmais patstāvīgi izstrādātais modelis bija sporta rodsters BMW Wartburg DA 3.
1933. gadā firmas tehniskā direktora Friča Fidlera vadībā tika radīts jaunas koncepcijas auto BMW 303 ar sešcilindru augšvārstu 1173 cm3 motoru. Šis modelis pēc savas būtības bija pirmais pilnīgi patstāvīgi radītais BMW produkts, kas vēlākajos gados tika pilnveidots. 1935. gadā firmas konstruktori izstrādāja jaunu sešcilindru augšvārstu (OHV) motora versiju ar darba tilpumu 1971 cm3 un jaudu 45 ZS.
Šie motori sevi rekomendēja ar augsto izturību un teicamajām vilkmes spējām, kļūstot par bāzi BMW automobiļu ražošanas programmai līdz Otrajam pasaules karam. Viens no pirmajiem komfortablākajiem un prestižākajiem auto BMW vēsturē bija BMW 326, kura prezentācija notika 1936. gada februārī. Tas kļuva par bāzes modeli turpmākajiem BMW automobiļiem. Otrā pasaules kara gados Eizenahas rūpnīcā ražoja motorus un kara tehniku kā arī unificētu militāro štābu automobili BMW 325.
Minhenes rūpnīcā galvenokārt izgatavoja aviācijas motorus un motociklus. 1945. gadā Eizenahas rūpnīca nokļuva padomju okupācijas zonā un tika nacionalizēta, par kuru ir atsevišķs stāsts, savukārt Minhenes rūpnīca bija ievērojami cietusi aviācijas uzlidojumos. Tajā ražošanu izdevās atjaunot tikai1 948. gadā. Pirmais BMW automobilis pēckara Vācijā publikai tika demonstrēts 1951. gadā starptautiskajā Frankfurtes autoizstādē. Solīdais BMW 501 bija radīts uz pirmskara 326. modeļa bāzes.
Vācieša uzvara
Firmas triumfa brīdis pienāca 1956. gadā, kad prezentēja eleganto sporta modeli BMW 507 ar V8 motoru, kurš kļuva par nopietnāko konkurentu pasaulslavenajam Mercedes-Benz 300SL Kaijas spārnam. Tomēr pēc kara Eiropā šiem auto bija niecīgs pircēju loks.
Lai saglabātu līderpozīcijas Eiropas autobūvē, BMW vadība strauji izmainīja kursu uz lētu un ļoti vienkāršu spēkratu būvi. Pirmais to gammā bija pēc licences izstrādātais BMW Isetta.
Pēc krīzes 1959./1960 gadā firmas kontroli pārņēma Herberts Kvants. Viņš nomainīja uzņēmuma vadošo personālu un ātri sagatavoja kardināli jaunu modeļu izlaides koncepciju. 1961. gadā uzsāka ražot jaunu vidējās klases segmenta četrdurvju sedanu BMW 1500 ar četrcilindru augšvārstu motoru ar augšējo sadales vārpstu (OHC). Šis modelis kļuva par bāzi tālākajā firmas modeļu attīstības programmā, iegūstot BMW raksturīgā dizaina vaibstus. 1970. gadu sākumā tas transformējās par mūsdienās labi pazīstamo 5. sēriju. Jau 60. gadu sākumā BMW galvenais uzdevums bija komfortablu un ātru automobiļu radīšana. Tā 1968. gadā BMW konstruktori atgriezās pie rindas sešcilindru motoru izstrādes.
Haizivs seja
BMW dzinēji
Viens no stilīgākajiem un skaistākajiem 60. un 70. gadu BMW modeļiem parādījās 1971. gadā, kad plašākai sabiedrībai demonstrēja eleganto divdurvju CS sērijas kupeju. Šīm kupejām aizsākums meklējams jau 1965. gadā, kad uz 2,0 l četrcilindru modeļa bāzes tika radīta savdabīga kupeja 2000 CS ar haizivs vaibstiem. Jaunā kupeja bija nedaudz pagarināta un bija veiksmīgs R6 cilindru motora un eleganto virsbūves līniju apkopojums. Pirmās R6 cilindru kupejas bija aprīkotas ar 2,5 un2,8 l motoriem, bet 1971. gada maijā tās uzsāka komplektēta ar 3,0 l motoriem.
Šim BMW 3,0 CS ir senā vācu auto karosēriju firmā Karmann izgatavota četrvietīga nesošā kupejas virsbūve. 3,0 l rindas sešcilindru (OHC) motors tika komplektēts vai nu ar diviem Zenith 35/40 INAT karburatoriem, kā šai rakstā apskatītajam automobilim, vai ar Bosch Elektonic iesmidzināšanas sistēmu, kas motora jaudu palielina par 20 ZS. Automobilis aprīkots ar neatkarīgo visu riteņu balstiekārtu,kur priekšējā ir McPherson, bet aizmugurējā –ar diagonālām svirām.
Šis modelis ir viens no pirmajiem BMW automobiļiem, kuram ir uzstādītas visu riteņu disku bremzes.
Turklāt šis auto aprīkots ar Borg-Warner automātisko pārnesumukārbu. Uz 3,0 l kupejas bāzes tika radīta versija CSL, kurai burts L nozīmēja, ka virsbūve izgatavot anevis no tērauda, bet no alumīnija sakausējuma. Šo versiju plaši izmantoja BMW komanda autosacīkstēs apļveida šosejā, izcīnot daudzas godalgas Eiropas sacensībās savā kategorijā. Laika periodā no 1971. līdz 1975. gadam saražoja 20 303 3,0 l kupeju ar karburatora un iešprices motoriem.
Vācijā 1974. gadā jauns šāds auto (kā rakstā aplūkotais) maksāja 32 980 DM. Salīdzinājumam – ar iešprices motoru par diviem tūkstošiem vācu marku dārgāk. Šī skaistā zilganpelēcīgā metālikas kupeja tika iegādāta 2016. gadā Somijā no BMW automobiļu kluba vadītāja. Automobilis ir saglabāts oriģināls, teicamā vizuālā un tehniskā stāvoklī.
Rezumējums
Eleganta 3 l kupeja, kura – lai cik tas dīvaini arī nebūtu – Latvijas seno spēkratu kolekcionāru aprindās faktiski tikpat kā nav sastopama.