Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atrasts pie retro rallija cienītāja
Antīko automobiļu kluba biedrs Jānis Priede jau ilgu laiku vēlējās savu antīko kravas automobiļu kolekciju papildināt ar šāda tipa spēkratu. Tādēļ liels bija prieks, kad 2008. gada rudenī Nīderlandē, Roterdamā, pie kāda antīko transporta līdzekļu kolekcionāra tika atrasts 1919. gada Renault FU, precīzāk, tā vraks. Pārdevējs kolekciju bija saņēmis mantojumā un plānoja vairāk pievērsties vieglajiem auto, tādēļ īpašumā esošos kravas auto iztirgoja. Sarunas atraisīja fakts, ka pārdevējs jau divreiz apmeklējis Latviju retro auto rallijos.
Mūsu valsts holandietim palikusi labā atmiņā. Izmēros iespaidīgais Renault stāvēja īpašumā, kas atradās uz šauras ielas, līdz ar to piebraukt ar gabarītos lielu vilcēju nebija iespējams. Par laimi, kolekcionāra kaimiņš nodarbojās ar būvgružu un citu kravu pārvadāšanu un ar savu kravas auto spēja manevrēt šaurajā ielā. No transportlīdzekļa nocēla uz tā esošo konteineru, iecēla Renault un aizveda uz Roterdamas ostu. Tur antīko spēkratu pārlika uz platformas, ar kuru tas arī atkuģoja līdz Rīgas ostai. Kravas auto Rīgā ieradās miglainā rudens naktī. Skats, kā sarūsējušais Renault iznirst no dūmakas, bijis patiesi iespaidīgs.
Citi lasa
Piedalījies karā un alus ražošanā
Kā jau iepriekš minēts, Renault FU ražots 1919. gadā, un tolaik tam bija viena no lielākajām kravnesībām kravas auto vidū – 7–8 tonnas. Līdz ar to raženo kravinieku plaši izmantoja militāriem mērķiem, piemēram, vieglo franču tanku FT-17 pārvadāšanai. Tomēr Renault FU neizmantoja tikai militāristi.
Par izcilu pārvadātāju to atzina alus darītavas, būvniecības un citu sfēru rūpnieki, kas novērtēja auto kravnesību un kravas kastes izmērus. Kāda specifiska iezīme – masīvie čuguna diski ar pilngumijas cietajām riepām – Renault ļāva izmantot arī kā ugunsdzēsēju auto. Šādus riteņus neapdraudēja pakavu naglas, tāpēc bez problēmām varēja doties izsaukumos.
Tanks vai graudu maisi?
Pirms restaurācijas vajadzēja izspriest, kā restaurēt antīko auto un kādam būtu jāizskatās gala rezultātam. Viens no variantiem – veidot plakano kasti un uz tās novietot vieglo FT-17 tanku. Tomēr ideju realizēt neizdevās, jo tanku neizdevās sagādāt, un bez tā plakanā platforma neizskatītos tik iespaidīga.
Tā kā Renault FU savā darbībā 20. gadsimta 20. gados izmantoja arī alus brūvētavas, nolēma auto veidot kā klasiska alus brūža transportlīdzekli. Vecākais alus brūzis Latvijā sagādāja maisus, līdz ar to uz kravas kastes un maisiem ir tieši šīs darītavas uzraksti. Pilnīgi iespējams, ka Cēsu alus darītava pagājušā gadsimta 20.–30. gados arī izmantoja šāda veida kravas automobili, tādējādi izpildījums uzskatāms par autentisku.
Ar krāsas izvēli veicās vienkāršāk – rāmis visiem Renault FU oriģināli bijis sarkans, savukārt virsbūvei varēja izvēlēties vienu no diviem toņiem – dzeltenu vai zaļu. Tā kā īsto dzelteno toni piemeklēt nācās grūtāk, atlika zaļā. Kā saka restaurācijas procesa vadītājs Gunārs Dortāns – «izvēle galu galā izrādījās veiksmīga, jo tumši zaļais lieliski saskan kopā ar misiņa un vara detaļām.
Radošana restaurācija no A līdz Z
Renault bija ļoti sliktā stāvoklī: kabīne, virsbūve un kravas kaste nebija glābjami vai to vienkārši nebija. Var teikt, ka tika iegādāts rāmis ar riteņiem un dzinēju, pārējais taisīts no jauna. Pirmais darbs, protams, bija auto izjaukšana līdz pēdējai skrūvītei, un tikai pēc visu detaļu novērtēšanas varēja sākties īstais darbs. Ekskluzīvais 8 litru sānvārstu dzinējs atradās salīdzinoši labā stāvoklī, toties kārba un stūres reduktors – smagi sarūsējuši un prasīja pamatīgu atjaunošanu.
No jauna tepat Latvijā gatavotas visas balstiekārtas daļas: gultņi, bukses un atsperu bukses. Te no jauna veidoti arī virsbūve, kabīne un kravas kaste. Virsbūves priekšējo daļu un kravas kastes apkalumus uzticēja prasmīgam kalējam, bet kabīni un kravas nodalījuma karkasu – izcilam galdniekam.
Abi meistari akceptēja un realizēja visas restauratoru idejas un ieceres. Kravas kastes filigrānās formas un ideālās proporcijas panāktas ar vairāku maketu palīdzību: vispirms modelis tapa datorā, pēc tam izveidoja reālu maketu un tikai tad ķērās klāt īstajai kravas kastei. Informācija par kabīnes un kravas kastes pareizajiem izmēriem iegūta no arhīviem Francijā, pētot attēlus un aprakstus.
Franči palīdzēja arī ar virsbūves un rāmja tehnoloģisko informāciju. Rāmja restaurācija sagādāja ne mazums galvassāpju, jo tā autentiskai atjaunošanai bija nepieciešama karstā kniedēšana, kas ir novecojusi un jau ilgu laiku vairs netiek izmantota. Mūsdienās neviens šādu darbu vairs neuzņemas darīt, tādēļ citviet pasaulē restauratori liek dekoratīvas kniedes.
Par laimi, tomēr izdevās atrast sirmus vīrus, kas savā jaunībā ar šo tehnoloģiju bija kniedējuši Rīgas ostas celtņus un torņus. Viņi tad rāmi atjaunoja pēc oriģinālās 20. gadsimta sākuma tehnoloģijas.
Grūtības sagādāja arī pilngumijas cietās riepas, kas mūsdienās pat antīkajiem automobiļiem ir ļoti reti sastopamas. Piemēram, Somijā, kur antīko auto joma ir augsti attīstīta, pavisam kopā ir tikai trīs transportlīdzekļi ar cietajiem riteņiem. Talkā nāca Somijas antīko auto speciālisti. Viņi atrada kādu gumijas meistaru, kas ikdienā gan, protams, ar šāda tipa riepu vulkanizēšanu nenodarbojas, tomēr spēja palīdzēt un izgatavoja pilngumijas cietās riepas.
Un visbeidzot ekskluzīvākā un dārgākā detaļa – radiators. No Nīderlandes atvestais auto bija aprīkots ar modernāku radiatora iekš pusi, tomēr ierīce atradās tik sliktā stāvoklī, ka to nomainīt vajadzēja jebkurā gadījumā.
Tādēļ nolēma to veidot pēc oriģināla parauga, t.i., korpuss no misiņa, bet 1000 dzesēšanas caurulītes no kapara. Visas 1000 caurulītes kopā pārsniedz vienu kilometru un pie korpusa jāpielodē vienā piegājienā.
Šādu roku darbu uzņemas veikt vien pāris darbnīcu pasaulē. Radiatora izgatavošanu uzticēja Nīderlandes speciālistam, kas sagadīšanās pēc atradās vien pāris desmitu kilometrus no Renault FU iegādes vietas. Gala rezultātā radiators ir tik smags, ka divatā to pacelt sagādā zināmas grūtības. Viss restaurācijas process no A līdz Z ilga nepilnus divus gadus, kas izdarītajam darba daudzumam ir labs rādītājs. Pamatā darbi norisinājās īpašnieka darbnīcā Olainē, kamēr liela daļa detaļu tika izgatavotas citur.
Viens no diviem
Rīgas Motormuzeja rīcībā esošā informācija liecina, ka otrs šāds eksemplārs atrodas Lionā, Francijā. Tas tiek glabāts slēgtā fondā, kas atbild par Francijas kravas autobūves vēsturisko mantojumu. Šis Renault FU eksemplārs ir krietni vien sliktākā stāvoklī nekā Latvijā restaurētais, turklāt tam ir vienkārša, plakana kravas platforma.
Stāvēs Motormuzeja jaunajā izstāžu zālē
Renault FU īpašniekam šis ir jau ceturtais antīkais smagais automobilis. Trīs spēkratus plānots izstādīt jaunajā Rīgas Motormuzeja izstāžu zālē, kas veltīta kravas transportam un tiks atvērta šāgada novembrī. Ceturtais, precīzāk, pirmais Renault FU īpašnieka restaurētais smagais jau labu laiku stāv Motormuzeja telpās – tas ir iespaidīgais sarkanais ugunsdzēsēju auto pie izstāžu zāles galvenās ieejas.
Tehniskie dati
- Izlaiduma gads 1919. gads
- Celtspēja 7 tonnas
- Motora tilpums 8 litri
- Jauda (pie 1000 apgr./min) 38 ZS
- Četrpakāpju pārnesumu kārba, bloķējams diferenciālis
