Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mercedes-Benz vēsture
Premium klases segmentā slavenais vācu autobūves koncerns Daimler-Benz A.G. atgriezās 1951. gada aprīlī, kad starptautiskajā automobiļu izstādē Frankfurtē pie Mainas demonstrēja savu pirmo pēckara prestižo luksusa klases 300. modeli (W186), kurš, lai gan nebija pirmskara Gross Mercedes tiešs turpinājums, tomēr atbilstoši laikam bija tehniski moderns un prestižs. Nelielā sērijā automobili uzsāka ražot 1951. gada novembrī un tos komplektēja ar divu veidu virsbūvēm – četrdurvju piecvietīgu sešu sānu logu sedanu un pavisam nelielā skaitā četrdurvju piecvietīgu kabrioletu (pēc MB klasifikācijas kabrioletu D).
Pamatā auto lietoja Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) valdība, augstākā ierēdniecība, diplomāti, kā arī augstākā sabiedrība ASV, jo kara izpostītajā Eiropā maz bija tādu, kuri varēja atļauties iegādāties šo grezno automobili. Tā cena 1950. gadu sākumā bija 19 900 DM (vācu markas) par sedanu un 23 700 DM par kabrioletu, 1960. gadu sākumā cena par pēdējās paaudzes 300d paaugstinājās – līdz 27 000 DM sedanam un 35 000 DM kabrioletam. Strādnieku jeb kompaktklases MB 170V tolaik maksāja 7400 DM.
Neoficiāli jaunais luksusa klases auto tautā ieguva iesauku Adenauers – par godu VFR tā laika kancleram Konrādam Adenaueram.
Šobrīd seno spēkratu interesentu un kolekcionāru aprindās, kur pieprasījums pēc tā ir milzīgs, to atpazīst tieši pēc šī nosaukuma. Jāpiebilst, ka šie Mercedes-Benz markas automobiļi salīdzinājumā ar citiem tālaika spēkratiem bija izturīgi, tiem ir veiksmīga konstrukcija un ļoti augsta izgatavošanas kvalitāte. Konstruktīvo risinājumu ziņā Adenauers bija pirmais MB modelis, kuram sāka uzstādīt Borg Werner trīspakāpju automātisko pārnesuma kārbu.
Šis retro auto bija sarežģītas konstrukcijas neatkarīgā aizmugurējo riteņu balstiekārta, un kopš 1957. gada to aprīkoja ar Bosch mehānisko iešprici. Tolaik modernā dizaina elegantā plūdlīnijas formas virsbūve ar jau kopējiem priekšējiem un aizmugures spārniem un noapaļoto lielo bagāžas nodalījumu tika montēta uz ovālcauruļu X-veida rāmja, līdzīgu kā pirmskara mazajiem 170V un 230 (W153) modeļiem. Lukturi tika integrēti priekšējo spārnu galos, virs kuriem novietoti plūdlīnijas formas gabarītlukturi ar iestrādātajiem virzienrādītājiem, kas bija jaunums.
Vienīgi vertikālā radiatora dekoratīvā maska ir tikpat majestātiska kā slavenajiem pirmskara modeļiem, liecinot par auto aristokrātisko izcelsmi. Starp radiatora masku un spārniem ērti novietoti miglas lukturi. MB 300 savos ražošanas gados no 1951. līdz 1962. gada martam piedzīvoja vairākus uzlabojumus. Pirmie bija 1954. gada martā, kad automobiļa dzinējs ieguva jaunu divkameru karburatoru Solex 32 PAITA, tāpēc dzinēja jauda palielinājās līdz 125 ZS. Ārēji šiem modeļiem uz dekoratīvajiem bamperiem parādījās kliki (modeļa apzīmējums 300b).
Nākamie uzlabojumi modeli skāra 1955. gada septembrī (modeļa apzīmējums 300c). Taču visbūtiskāk tas mainījās 1957. gada augustā, kad radikāli tika izmainīta virsbūve, jo īpaši jumta konstrukcija, bagāžnieka un aizmugures spārnu forma ar galos novietotajiem gabarītlukturiem, priekšējo paneli ar izmainītiem lukturiem, zem kuriem iebūvēti gabarītlukturi, kā arī tika izmainīta dekoratīvo bamperu un kliku forma. Dzinējam sāka uzstādīt Bosch mehānisko iešprici, tāpēc jauda palielinājās līdz 160 ZS. Turklāt kā papildu aprīkojumu modelis ieguva arī iepriekš pieminēto automātisko pārnesumu kārbu (modeļa apzīmējums 300d W189). No 1951. gada novembra līdz 1962. gada martam, kad 300. modeli vairs neražoja, kopā ar kabrioletiem bija saražoti 11 430 eksemplāri.
Ceļš uz Maskavu
Šajā stāstā detalizētāk aplūkosim pirmo versiju, kuru kopējais izgatavoto auto skaits kopā ar 300b līdz 1955. gada augustam bija 6214 slēgtie un 591 kabriolets. 1953. gadā, kad konveijeru atstāja šī raksta varonis, izgatavoja 1776 slēgtos un 181 kabrioletu. Automobilim uzstādīts augšējo vārstu R6 cilindru 3 l dzinējs (M186) ar augšā novietotu sadales vārpstu (OHC), tas aprīkots ar diviem vienkameru Solex 40 PBJC karburatoriem. Šim auto uzstādīta četrpakāpju mehāniskā pārnesumu kārba.
Atšķirībā no lielākās šo modeļu daļas, kuri tika krāsoti melni, šis auto ieguva gaišu brūngani pelēcīgu krāsojumu. Pēc rūpnīcas atstāšanas tas nonāk Zviedrijā. Pēc aktīvā ekspluatācijas perioda beigām, 60–70. gadu mijā, to iegādājās kāds seno spēkratu cienītājs no Kumgliga Automobilen kluba. Automobilim tiek veikta kosmētiska restaurācija – tas tiek pārkrāsots oriģinālajā krāsā, un tiek pārtapsēts salons atbilstoši oriģinālajai specifikācijai. 2013. gadā to iegādājās seno spēkratu kolekcionārs no Maskavas.
Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas Adenauers nav neviena seno spēkratu kolekcionāra īpašumā. Laiku pa laikam Latvijas publika ar tiem var iepazīties starptautiskos seno spēkratu rallijos, piemēram, 2015. gada vasarā, kad igauņi Siguldā un Cēsīs rīkoja ģenerāļa Laidonera piemiņas ralliju, tur piedalījās divi šī unikālā modeļa automobiļi – no Igaunijas un Somijas.
Restaurācijas firmā Lux Auto ārvalstu pasūtītājiem nesenā pagātnē tika restaurēti divi šī modeļa kabrioleti, no kuriem ar 1952. gada izlaiduma MB 300 kabrio D firmas pārstāvis piedalījās seno spēkratu pasākumā Rīga Retro 2009. Šī stāsta varoni bieži var redzēt seno spēkratu pasākumos Maskavā, un marta sākumā tas bija aplūkojams Iļjas Sorokina rīkotajā Oldtimer galerijā Maskavā.
Rezumējums
Dizaina un tehnisko risinājumu ziņā moderns, savam laikam pilnībā atbilstošs premium klases vācu limuzīns. Liels, ērts, ar atturīgu eleganci un arī pietiekami dinamisks auto ar lielisku vadāmību.
