Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ik dienu negadījumos iesaistīti teju trīs motocikli
Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka vislielākais negadījumu skaits ar motocikliem likumsakarīgi notiek aktīvajā moto sezonā – no aprīļa līdz septembra beigām, īpaši lielu intensitāti sasniedzot vasaras mēnešos. Pērn tie bija vidēji 75 negadījumi mēnesī, kas ir 2–3 negadījumi dienā. Iemesli lielākoties ir dažādu veidu sadursmes, visbiežāk – ar vieglajiem transportlīdzekļiem.
Šogad ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti motocikli, trīs cilvēki gājuši bojā un 65 guvuši dažādus ievainojumus, un 56% gadījumu, par kuriem ir ziņots Valsts policijai, negadījuma iemesls ir sadursme ar citu transportlīdzekli.
«Motociklisti nenoliedzami ir vieni no vismazāk pasargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, turklāt satiksmes plūsmā grūti pamanāmi, jo motocikli ir salīdzinoši nelieli, pārvietojas ātri un nereti pamanās iespraukties arī šaurās vietās. Lai maksimāli pasargātu sevi, motociklistiem svarīgi ir apdzīšanas manevrus veikt piesardzīgi, jo pārējie ceļu satiksmes dalībnieki var motociklistu nepamanīt. Lai izvairītos no smagām traumām, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, aicinām pārvietoties tikai ar galvā uzliktu un aizsprādzētu aizsargķiveri, parūpēties par motocikla vadīšanai piemērotu un kvalitatīvu apģērbu, izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu un pirms moto sezonas uzsākšanas pārbaudīt motocikla tehnisko stāvokli,» saka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Arita Raiskuma-Kukemilka.
Citi lasa
Motociklists – mērķis, kuru visi grib notriekt?
Satiksmes drošības eksperts un motobraucējs Oskars Irbītis uzskata, ka precīzu izvērtējumu, kāpēc šogad jau notikuši traģiski ceļu satiksmes negadījumi, visticamāk, varēs iegūt tikai pēc kāda laika, kad būs pabeigta izmeklēšana un veiktas ekspertīzes. Bet, izvērtējot jau zināmos faktus, var secināt, ka negadījumu skaita pieaugumu ir ietekmējuši vairāki faktori.
Motociklistu ir arvien vairāk – Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) pat izveidojusies pusotru mēnesi gara rinda A kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai, turklāt strauji iestājies siltums izraisījis intensīvu motociklu skaita palielināšanos satiksmē. Drošību ietekmē arī pēc ziemas nenotīrītie ceļi un sliktais ceļu seguma stāvoklis, kā arī pasīvajā periodā ierūsējušās motocikla vadīšanas iemaņas un citu transportlīdzekļu vadītāju izklaidība, jo ir piemirsies par motociklistu klātbūtni satiksmē.
«Motocikls ir dinamisks un ātrs transportlīdzeklis, bet satiksmes plūsmā grūti pamanāms, tāpēc tā vadītājam ir jāņem vērā, ka viņu var nepamanīt, savukārt autovadītājam jāatgādina – skaties divreiz!» atgādina Oskars Irbītis.
Eksperts iesaka motobraucējiem atsvaidzināt motocikla vadīšanas iemaņas individuāli vai kādā no speciālajiem braukšanas prasmju uzlabošanas pasākumiem.
«Motociklistiem, izbraucot uz ielas, ir jārīkojas kā kaujas iznīcinātājlidmašīnu pilotiem – atcerieties, ka visi grib jūs notriekt! Ja brauksiet ar šādu domu, tad arī vairāk domāsiet par savu drošību un atcerēsieties, ka ir jāvelta maksimāla uzmanība uz ceļa notiekošajam. Pat tad, ja jums ir priekšroka, pārliecinieties, ka jūs ir pamanījuši citu transportlīdzekļu vadītāji,» iesaka Oskars Irbītis.
Vienlaikus eksperts min, ka ir noskaņots optimistiski, un uzskata, ka turpmākā sezona būs krietni mierīgāka, ar mazāku negadījumu skaitu. Ceļus saremontēs, iemaņas atgriezīsies, un nav jau arī jādara nekas īpašs, tikai jāatceras par motorizēto divriteņu transporta un citu transportlīdzekļu savstarpējo redzamību.
Apdrošināt motociklus nesteidz
Lai arī galvenais, par ko rūpēties, sēžoties uz motocikla, nenoliedzami ir braucēja dzīvība, BALTA statistika rāda, ka motociklu vadītāji nebūt nesteidz apdrošināt arī savus transportlīdzekļus, kaut arī ceļu satiksmes negadījuma rezultātā zaudējumi var būt iespaidīgi un sasniegt pat piecu ciparu skaitļus.
«Lai arī apdrošinātu motociklu nav daudz, tomēr priecē tas, ka kopējie apdrošināšanas rādītāji aug: pēdējo četru gadu laikā apdrošināto motociklu skaits palielinājies apmēram četras reizes. Visticamāk, tam pamatā ir ne vien strauji augošais motociklistu skaits, bet arī apziņa, ka negadījumā ne vienmēr tiek iesaistīti citi satiksmes dalībnieki. Piemēram, BALTA atlīdzības izmaksām pieteikto negadījumu visbiežākie iemesli ir nobraukšana no ceļa: katrs ceturtais ceļu satiksmes negadījums ar motocikla iesaisti. Un tikai tad seko sadursme ar kādu objektu – teju katrs piektais negadījums jeb 18%. Šādas atšķirības salīdzinājumā ar Valsts policijas datiem skaidrojamas ar to, ka apdrošinātājam tiek ziņots par visiem negadījumiem, kuros radušies zaudējumi transportlīdzeklim, bet policijai – tikai par tiem, par kuriem jāziņo saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem. Lai arī motocikla vadītājs ne vienmēr ir arī negadījuma izraisītājs, kad tā tomēr noticis un motocikls nav apdrošināts, zaudējumi, kas tiek nodarīti trešajām pusēm, jāsedz no sava maciņa,» saka BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Vienlaikus eksperts uzsver, ka pilnīgi visi satiksmes dalībnieki ir vienlīdz atbildīgi par to, kas notiek uz ceļa. Jāapzinās vien, ka atšķirībā no automašīnām motocikli nav «pilna laika» satiksmes dalībnieki, tāpēc moto sezonas sākumā visiem atkal ir mazliet jāpierod vienam pie otra un jābūt sevišķi uzmanīgiem.
Kādi risinājumi varētu uzlabot skaudro statistiku?
Oskars Irbītis uzskata – viens no galvenajiem risinājumiem ir mainīt attieksmi pret satiksmes drošību un tās dalībniekiem.
«Mēs lielākoties runājam par to, kurš vainīgs un kā viņu sodīt. Taču šāda pieeja nenes pozitīvus rezultātus – ir jāsaprot, ka cilvēki mēdz kļūdīties. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai satiksmes dalībniekiem būtu mazāk iespēju kļūdīties. Satiksmes drošība balstās uz trīs pīlāriem – infrastruktūra, transportlīdzeklis un transportlīdzekļa vadītājs. Jāstrādā visos trijos virzienos. Jāapmāca transportlīdzekļu vadītāji un jāveido pareiza attieksme, jāuzlabo ceļu infrastruktūra un jāveicina satiksmei drošāku transportlīdzekļu īpatsvars – labākā tehniskā stāvoklī, ar labākām drošības sistēmām un drošāku konstrukciju,» ir pārliecināts Oskars Irbītis. Viņš uzskata, ka situācijas uzlabojums ir iespējams jau tuvākajos gados, ja sapratīsim, ka efektu sniedz izglītošana un informētība, nevis primitīva sodīšana.
«Es ļoti pozitīvi skatos uz motociklistu skaita pieaugumu. Katrs motocikls satiksmē nozīmē mīnus vienu automašīnu, tātad arī mazākus sastrēgumus un vairāk brīvu stāvvietu pilsētas centrā. Turklāt motociklists ir ideāls tūrisma nozares klients – viņam līdzi ir tikai pats nepieciešamākais, tāpēc viņam noteikti vajag naktsmājas, maltīti kādā kafejnīcā, idejas, kur pa ceļam apskatīt ko interesantu. Tie, kuri ceļo ar motocikliem, parasti nesteidzas un ir gatavi apmeklēt dažādus pasākumus un izbaudīt dažādus piedzīvojumus. To noteikti vajag izmantot!» iesaka eksperts.
Arī Kristaps Liecinieks uzsver – motocikls ir ērts pārvietošanās līdzeklis, kas ļauj elastīgi mainīt plānus, gūt daudz jaunu iespaidu un būt ļoti mobilam, taču noteikti jāparūpējas arī par drošību, gan izturoties atbildīgi ceļu satiksmē, gan apdrošinot savu spēkratu neparedzētiem gadījumiem.
