Mīti un jautājumi par elektroauto piemērotību ģimenei, ziemai un braukšanai uz laukiem

Visbiežāk dzirdētos mītus komentē Ansis Bogustovs, elektroauto entuziasts un īpašnieks, četru bērnu tēvs ar elektroauto pirmo reizi brauca pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad strādāja Briselē.

Mīts: tas ir dārgi

Arī pirmie telefoni kādreiz bija dārgi. Jebkas, kas ir jauns un inovatīvs, sākotnēji izmaksā vairāk, savukārt pēc tam līdz ar plašāku lietošanu un, pilnveidojoties tehnoloģijām, izmaksas sarūk.

Ieteiktu sākt ar sava ikdienas transporta patēriņa aprēķināšanu. Es sarēķināju reālās izmaksas un vajadzības – cik bieži, kādus attālumus veicu, kad braucam visa ģimene, kad divatā ar sievu vai pa vienam. Savu elektroauto sākotnēji nopirku kā otro auto, bet laika gaitā tas kļuva par vienīgo.

Mīts: tas nav ģimenei piemēroti

Mēs dzīvojam Rīgā, esam pilsētnieki. Galvenais neieciklēties uz aplamu pieņēmumu – ar elektroauto taču neaizbraukšu līdz Briselei. Nav arī jābrauc! Cik bieži galu galā brauksiet līdz Briselei? Es neapceļoju pasauli ar elektroautomobili. Ja nepieciešams braukt tālākas gabalus, īrējam koplietošanas auto. Ar mūsu elektroauto nav nekādu problēmu nedz ģimenei ar visiem bērniem aizbraukt pie vecmāmiņas, nedz pašiem aizbraukt, piemēram, uz Daugavpili.

Mīts: ziema ir elektroauto lielākā problēma

Jaunajos elektroauto tas ir atrisināts un apsilde nepatērē lielu daļu no akumulatora rezerves, turklāt tā ir pārspīlēta problēma. Kā es to risināju? Sildīju tikai savu beņķi nevis visu salonu. Ir virkne knifu, kurus apgūsti, lietojot elektroautomobili, piemēram, kā nobraucienos uz Siguldas šosejas ripināt nevis gāzēt, lai taupītu bateriju.

Mīts: dzīvoklis un elektroauto nav savienojami

Sākotnēji uzlāde varētu šķist apgrūtinošāka, taču tas nerada nekādas grūtības, jo uzlādēt auto varu, piemēram, kamēr strādāju. Turklāt, elektroauto noteikti nav jālādē katru dienu. Ja dienā nobrauc, piemēram, 50 kilometrus – uz darbu – no darba, tad pietiek ar vienu uzlādi nedēļā.

Ikdienas plānošanu un uzlādes tīklu pārzināšanu izdodas ātri apgūt. Protams, mums ar sievu vakarā ir tradicionālais jautājums – cik palika? Ar to domājam, cik kilometrus ar esošo bateriju var nobraukt un jārēķinās, ka nav forši otram atstāt neuzlādētu auto.