Viņš mudināja atcerēties, ka vēl pirms kara sākšanās daudzi neticēja izlūku brīdinājumiem par iespēju Krievijas plaša mēroga iebrukumam. Visu laiku gan NATO, gan ASV līderi teica un turpina teikt, ka NATO tiešā konfrontācijā ar Krieviju neies, turklāt Ukraina nav NATO dalībvalsts.
«Daudzi nesaprot, ka gaisa telpas slēgšana nenozīmē vienkārši dekrētu, ka neviens nelido virs Ukrainas. Tas nozīmē, ka brīdī, kad gaisā paceļas Krievijas lidmašīnas vai helikopteri, NATO šīs lidmašīnas jānotriec, kas nozīmē reālu kara aktu. Tas nozīmētu, ka, visticamāk, Krievija atbildētu ne tikai Ukrainā, bet arī citur. Tas dotu ieganstu tiešai militārai konfrontācijai, un izskatās, ka Krievijas vadībā prevalē viedoklis, ka Ukrainas dēļ viņi ir gatavi ziedot visu – gan savus cilvēkus, gan ekonomiku, gan mieru Eiropā,» sacīja ministrs.
Rinkēvičs norādīja, ka daudzi uzskata, ka efektīvāk Ukrainai ir dot pretgaisa aizsardzības raķetes, apbruņot Ukrainu un maksimāli palīdzēt, vienlaikus mēģinot emocionāli izvairīties vēl no lielāka konflikta, jo vēl plašāka kara gadījumā ietu bojā vēl vairāk cilvēku.
Kā ziņots, Ukrainas reģionālo padomju deputāti un pilsētu domes vērsušās pie NATO valstīm ar aicinājumu atbalstīt prezidenta Volodimira Zelenska lūgumu un slēgt gaisa telpu virs Ukrainas.
Ar šādu aicinājumu nākuši klajā Rivnes, Hersonas, Hmeļnickas, Čerņivcu, Dņipropetrovskas, Ivanofrankivskas, Volīnijas un Mikolajivas apgabalu padomju deputāti, ziņo prezidenta biroja vadītāja vietnieks.
Viņš atklāja, ka arī Zaporižjas, Luhanskas, Rivnes, Ternopiļas un Bukovinas pilsoņi vāc parakstus zem šāda aicinājuma.