Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kilometriem gara pavadītāju rinda
Vairākas stundas nebeidzama ļaužu upe plūda uz prezidenta pili Buenosairesā, lai pēdējo reizi paraudzītos uz futbola karali. Lai gan valstī plosās koronavīruss un daudziem nebija sejas masku, veselības ministrs vien noplātīja rokas, sakot – mēs taču nevaram iet pret tautu…
Līdz atvadu beigām bija palicis pavisam maz laika, bet rinda stiepās četru kilometru garumā. Sērojošie jau ilgi bija stāvējuši 30 grādu karstumā, un ģimene piekrita pagarināt atvadas par trijām stundām. Arī tad vēl visi nebija paguvuši teikt ardievas savam elkam, un, kad policija slēdza galveno prospektu, kas ved uz prezidenta pili, galvaspilsētas ielās sākās nekārtības. Likumsargiem pat bija jālieto asaru gāze, lai savaldītu neapmierinātos pūļus.
Argentīnieši, tāpat kā futbola fani visā pasaulē, mīlēja Maradonu. «Es varu būt balts vai melns, bet pelēks nebūšu nekad,» teica viņš, un cilvēki Djego pieņēma visādu – kā zvaigzni futbola laukumā un komiski dejojošu treneri ģērbtuvē, kā plecīgu siržu lauzēju un 120 kilogramu smagu tēvaini, kā savējo ar Fidela Kastro un Če Gevaras tetovējumu un to, kurš gatavs atzīt savas visneglītākās vājības.
Jau savā jubilejā jutās slikti
Oktobra beigās Maradona ieradās uz savai 60. jubilejai veltītu futbola maču. Viņš noklausījās apsveikuma runu, bet uz spēli nepalika, jo jutās slikti. Pēc trim dienām viņš nonāca slimnīcā. 3. novembrī Maradonas smadzenēs notika asins izplūdums, tika veikta steidzama operācija.
11. novembrī viņa fani beidzot atviegloti nopūtās – futbola leģenda izrakstīts no slimnīcas!
Pēdējās dzīves dienās Maradona pavadīja mājās un bija ļoti satraukts.
Iespējams, pie vainas bija alkohola atkarība, kas daudzus gadus bija indējusi viņa organismu. Trešdien ap pulksten 12 dienā Maradonas sirds apstājās, un mediķi velti centās tai atkal likt pukstēt…
Argentīnas izlases lepnums
Pirms 60 gadiem mazā Argentīnas pilsētiņā trūcīgā, bet saticīgā ģimenē piedzima piektais bērns. Tā bija liela laime, jo Djego un Dalma tika pie ilgi gaidītā dēliņa, kuru nosauca par godu tēvam. Septītajā jubilejā brālēns puikam uzdāvināja pirmo īsto ādas futbola bumbu, un šo brīdi Maradona sauc par sava neaizmirstamā ceļa sākumu. Jau pēc gada pagalmā viņu pamanīja futbola aģents un piedāvāja trenēties junioru komandā. Djego tajā bija pats jaunākais, taču arī pamanāmākais – ātrs, stabils, azartisks. Nogāzt plecīgo puisēnu uz laukuma bija teju neiespējami.
«Kad es uzvilku Argentīnas izlases kreklu, tas kļuva par manu ādu. Un tā būs līdz mūža galam,» teica Argentīnas futbola zvaigzne. Izlases sastāvā viņš debitēja 16 gadu vecumā un televīzijas intervijā paziņoja: «Man ir divi sapņi. Viens – spēlēt pasaules čempionātā, otrs – tajā uzvarēt.»
Maradona valstsvienības sastāvā aizvadīja četrus pasaules čempionātus un 1986. gadā svinēja uzvaru, kļūstot par čempionāta zvaigzni. Spēlē pret Angliju viņš guva divus neaizmirstamus vārtus. Pirmos – ar galvu mirklī, kad vārtsargs jau grasījās bumbu satvert pirkstos.
Maradona pēc tam sacīja: «Tas bija nedaudz ar Maradonas galvu un nedaudz ar Dieva roku.»
Arī 1990. gadā, par spīti daudz traumētajai kreisajai potītei, kas traucēja pilnvērtīgi kustēties uz laukuma, viņam izdevās aizvest savējos līdz finālam.
Iekārojamākais un dārgākais spēlētājs
«Dievs man dāvā labu spēli. Tieši tāpēc es, izejot uz laukuma, vienmēr pārmetu krustu. Man šķiet – ja es to neizdarīšu, tad nodošu viņu,» sacīja Maradona un spēlēja tā, ka jauno argentīnieti vēlējās pasaules labākie klubi. 1982. gadā viņu par rekordlielu summu – 7,5 miljoniem dolāru – no argentīniešu kluba Boca Juniors pārpirka superklubs Barcelona.
Pēc diviem gadiem viņš nonāca Napoli. Pārcelšanās uz šo klubu Maradonu padarīja par pirmo futbolistu pasaulē, kurš divreiz labojis transfēru tirgus rekordu. Itāļu klubs šķīrās no 10 miljoniem dolāru un šo lēmumu nenožēloja, jo Maradona palīdzēja visnotaļ viduvējajam klubam izcīnīt divus Itālijas čempionu titulus. Napoli Djego aizvadīja septiņas sezonas un baudīja fanu mīlestību, diemžēl Itālijā sākās arī argentīnieša lielās nelaimes.
Apsviedīgais Maradona ātri vien atrada kopēju valodu ar sicīliešu mafiju un nonāca smagā narkotiku atkarībā. 1991. gada aprīlī viņa asinīs tika konstatēts kokaīns un futbolists saņēma 15 mēnešu diskvalifikāciju. Ar to viņa laiks Itālijā beidzās.
Vēlāk viņš gadu paspēlēja Spānijas Sevilla, taču pēc konflikta ar treneri Maradon atgriezās dzimtenē un nonāca klubā Newell’s Old Boys. Arī tur viņš saplēsās ar treneri. Pēc tam Djego no pneimatiskā ieroča šāva uz žurnālistiem un nonāca apcietinājumā. Futbolista karjeru viņš varēja atsākt tikai pēc pusotra gada. Savu pēdējo spēli 37 gadu vecumā Maradona aizvadīja kluba Boca Juniors sastāvā.
Sarežģītā trenera karjera
Pēc futbolista karjeras beigām Maradona uzsāka trenera karjeru, kas sākotnēji izskatījās pagalam nepārliecinoša. Viņam neizdevās gūt vērā ņemamus panākumus ne vairākos klubos dzimtajā Argentīnā, ne Apvienotajos Arābu Emirātos un Meksikā. Tomēr no 2008. līdz 2010. gadam viņš pavadīja Argentīnas valstsvienības trenera amatā.
Lai arī Argentīna kvalifikācijā cieta apkaunojošu sakāvi cīņā pret Bolīviju un 2009. gada nogalē Maradona tika diskvalificēts uz diviem mēnešiem par žurnālistiem veltītiem izteikumiem, viņš tomēr aizveda izlasi līdz Pasaules kausa finālturnīram Dienvidāfrikā. Tiesa, tikai līdz ceturtdaļfinālam.
Kopš 2019. gada līdz savai nāves dienai Maradona bija Argentīnas profesionālā futbola kluba Laplatas Gimnasia galvenais treneris.
Narkotiku varā
Uzdzīve, alkohols, apreibinošās vielas – jau kopš jaunības gadiem Maradonu pievilka sporta pasaulē tik neiederīgie vilinājumi. «Narkotikas mani padarīja par sliktu spēlētāju. Ziniet, kāds es būtu, ja nelietotu tās? Es vēl aizvien būtu tas spēlētājs, kāds biju daudzus gadus. Es biju patiesi laimīgs uz laukuma,» 2004. gadā atzinās Maradona.
«Lietojot kokaīnu, es pakalpoju saviem pretiniekiem,» sprieda viņš un tomēr atkal un atkal iekrita šajos valgos. «Es pazaudēju saikni ar realitāti. Es nodevu savas meitas. Kad esi narkotiku reibumā, vairs nejūti laiku. Tu domā, ka viss ir lieliski, bet tie ir maldi. Tu domā, ka esi supermens, bet tā nav patiesība. Es nebiju labs dēls, tēvs un vīrs. Taču mani tuvie mani izglāba.
Uzvarēt atkarību var tikai mīlestība. Viņi lūdza par mani, un es sapratu – es nedrīkstu mirt,» sacīja viņš un drīz jau atkal padevās…
Djego vairākkārt uzsāka ārstēšanos no narkotikām, un, kad šķita, ka šī liga ir apklusināta, Maradona sāka to kompensēt ar alkoholu, cigāriem un neveselīgu pārtiku.
Sieviešu mīlulis
Maradonas sieva 20 gadus bija viņa bērnības dienu kaimiņiene Klaudija. Viņa bija divus gadus vecāka, un Maradona sievu dēvēja par savas dzīves dārgakmeni. Viņš gan nesteidzās Klaudiju precēt un pat vairākas reizes pamanījās piekrāpt ar slavenām argentīniešu aktrisēm.
Klaudija piedeva Maradonam arī tad, kad viņam Neapolē gadījās mīlas dēka ar aktrisi un pasaulē nāca viņa pirmdzimtais – dēls Djego juniors.
Drīz vien arī Klaudija dāvāja futbolistam divas meitas – Dalmu un Hianinu, un Djego beidzot viņu apprecēja. Maradona ilgus gadus noliedza, ka viņam Neapolē ir dēls. Paternitāti futbolists atzina tikai 2004. gadā, kad izjuka viņa laulība. Djego un Klaudija saglabāja labas attiecības, un bijusī sieva pat kādu laiku bija futbolista aģente. Pēc laulības šķiršanas Maradonas mīlas dzīve neapsīka.
Ātri vien viņš uzsāka kopdzīvi ar 20 gadus jaunāku sporta skolotāju Veroniku. 2013. gadā viņiem piedzima dēls, kuru arī nosauca par Djego. Interesanti, ka tobrīd pāris jau bija pašķīries, un dēlu Maradona atzina tikai pēc gada. 2014. gadā viņš bildināja futbolisti un modeli Rosio Olivu, taču drīz vien paziņoja, ka skaistule viņam esot nozagusi dārglietas.
Vēlāk mīlnieki salaba, un attiecības izbeidza tikai 2018. gadā. Kad Rosio ceturtdien no rīta ieradās prezidenta pilī, lai kopā ar futbolista tuviniekiem atvadītos no sava bijušā mīļotā, apsardze viņu neielaida. Viņai tika pateikts, lai gaida rindā kopā ar visiem Maradonas faniem… Tāds bijis Klaudijas lēmums. «Es biju pēdējā Djego partnere. Sieviete, kuru viņš gribētu redzēt. Taču viņi ne mirkli nedomā par Djego. Viņš ir miris, un paliek tikai brūces. Tas sāp. Es tikai vēlējos atvadīties no Djego…» presei sacīja satriektā Rosio.
