Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
17
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Raganu medniece
Šķietami maigajām Magdalēnas rakstura šķautnēm līdzās ir kāda baisāka. To varētu uzskatīt arī par laikmeta likumsakarību – dievbijība komplektā ar teju slimīgu naidu pret raganību. Raganu medības sita augstu vilni arī Magdalēnas jurisdikcijā. Jā, jā, neraugoties uz to, ka ļaužu mutēs pati dēvēta par raganu un pašas lietotā asinszāle toreiz saukta par raganu zāli!
Magdalēna pilnā nopietnībā vadījās pēc Lutera ieteikuma raganu prāvās piemērot spīdzināšanu, lai iegūtu pierādījumus un pēc tam raganu sadedzinātu. Stindzinoši, bet tāds laikmets.
Un raganas taču ir velna padauzas, vaļā palaistiem matiem, basām kājām… Tās zog pienu, ar apvārdotu sāli ārstē lopus, pļavās un mežos lasa zālītes, izsauc sliktu laiku, uzsūta kaitējumu, atņem spēku, vilina uz neķītrībām…
Bet Magdalēnas gadījumā ir kāds noslēpumains fakts, ko man reiz atklāja Rundāles pils bijušais direktors Imants Lancmanis. Kad lasa par prāvām, ko organizēja tieši Elizabete Magdalēna, baigi uzzināt, ka viņa saka: «Tam vīram pietiktu, ja tikai nocirstu galvu, viņš nav tik vainīgs, bet tā sieva gan ir jāsadedzina…» Varētu domāt – kāda sadiste! Bet iemesls ir dramatisks. Magdalēnas tēvam, Pomerānijas hercogam, savulaik bijusi mīļākā, kāda Sidonija fon Borka. Tas bijis nelaimīgs mīlasstāsts, jo Sidoniju uzskatīja par raganu un sadedzināja. Pirms nāves viņa nolādējusi gan Magdalēnas tēvu, gan visu Pomerānijas karalisko namu, sacīdama, ka nevienam nebūšot pēcnācēju. Sidonijas vārdu šodien asociē ar Polijas raganām, arī ar psihotronikas, skaistuma, veselības gadatirgiem, kas norit Ščecinā.
Imants Lancmanis: «Trakākais, ka lāsts piepildījās. Magdalēnai nebija bērnu. Un gadu gaitā beidzās visa Pomerānijas nama karaliskā dinastija. Dobeles hercogiene bija svēti pārliecināta, ka bijis nolādējums. Tas attaisno vai izskaidro viņas rīcību. Tāpēc nevar teikt, ka viņa būtu briesmone – nē, nē. Viņa tiešām uzskatīja, ka dara labu un glābj pasauli no raganām. Un ko nozīmē laikmeta tumsonība? Traki apzināties, ka raganas taču ir. Lāsts pastāv. Lāstu var uzlikt. Negribu iedziļināties, bet arī savā dzimtā zinu, kā darbojas sieviešu lāsti… Ar tām lietām nedrīkst jokot.»
