Rožu pavēlniece
Jauniegūtajās muižās Magdalēna varēja īstenot savu botāniķes un rožu esenču radītājas kaislību. Imants Lancmanis man reiz stāstīja, ka līdz mūsdienām saglabājusies Elizabetes Magdalēnas sarakste ar pārvaldniekiem par rožu pasūtīšanu. Jā, jā – hercogienei Dobelē piegādāja sarkanas un baltas krūmrozes, un viņa no ziedlapiņām radīja gandrīz alķīmiskus brīnumus – rožu eļļas, rožu cukuru, rožu medu, rožu ūdeni, rožu ziedi… Baltās un sarkanās – citādu rožu tolaik nemaz nebija. Un Magdalēnai tās atveda vairumā.
Hercogiene tiešām bija ārstniecības augu zinātāja, nodarbojās arī ar dziedniecību, zemnieki viņu pat uzskatīja mazliet par raganu. Kā nu ne – Magdalēnai Dobelē bija vesels aptiekas dārzs, pilī – pašai sava aptieka. Viņa izzināja ne vien botāniku, bet arī vielu savienošanu, drogu iedarbības stiprināšanu, selekciju...
Viņu īpaši saistīja farmakognozija – kā no ārstniecības augiem un dzīvniekiem iegūt vielas medikamentu radīšanai.
Lūk, kāda zinātniska darīšana! Laikā, kad apkārtnes muižnieki vēl bija trakoti māņticīgi, neizglītoti un no zemniekiem atšķīrās vienīgi ar iedomību, spožiem tērpiem un dzīrēm.
Latvijas Valsts vēstures arhīvā līdz mūsdienām saglabājusies virkne Magdalēnas dokumentu par botānikas tēmu. Pirmām kārtām, viņas veidots saraksts ar 65 tinktūru gatavošanai izlietotajiem augiem, tie ir: plūškoka ziedi, gaiļbiksītes, ķirši, melisa, pienenes, kliņģerītes, liepziedi, dilles, peonijas, ozola lapas, fenhelis, ceriņu ziedi, zemenes, salvija…
Arhīvs glabā arī poļu mediķa un dabaszinātnieka Hevēlija vēstuli Magdalēnai. Ārsts raksta, ka drīzumā atbrauks, lai apmācītu hercogieni gatavot īpašu uzlējumu no maijpuķītēm.
Izceļama ir ap 1640. gadu tapusi galma aptiekāra vēstule hercogienei. Tajā ziņots, ka Dobeles pils dārzā krāšņi ziedot rozes – it īpaši Province (Rosa provincialis). Un viņš jautā, ko no ziedlapiņām gatavot šoreiz – medu, ziedi vai cukuru. Beigās pieraksta, ka sūta hercogienei bļodu ar jāņogām un «trīs vēja norautas vīģes».