Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kinorežisors Olafs Okonovs uz Austrāliju devās 2019. gadā līdzi savai jaunajai sievai diplomātei Tamārai Pakhuridzei, kuru bija apņēmis pirms gada. Viņa šajā tālajā valstī bija saņēmusi darba piedāvājumu. Abiem nesen bija piedzimis mazulis.
Tieši pirms gada Olafs PDz no Austrālijas ziņoja par vērienīgajiem meža ugunsgrēkiem. Nesen no tālās zemes pienāca satraucoša vēsts – latviešu režisors svešumā pazudis bez vēsts, bet jau 5. janvārī traģiska – viņš atrasts miris… Kā nāves datums minēts 7. decembris, taču par viņa aiziešanas iemesliem un apstākļiem nekas sīkāk nav zināms. PDz sazinājās ar Olafa dēlu režisoru Aleksandru Okonovu, kurš sacīja, ka tāda ir tuvinieku vēlme – šo informāciju neizpaust.
Radiem, draugiem, kolēģiem un Olafa talanta cienītājiem ģimene izsūtīja oficiālu paziņojumu par režisora aiziešanu.
Tajā minēts, ka Olafs bija ārkārtīgi neordināra personība, kuru allaž vilināja viss neierastais.
Viņam piemita īpaša skaistuma izjūta, kuru viņš prata saistīt ar zinātni un filozofiju. Risks, drosme, uzdrīkstēšanās būt citādam bija viņa personības zīme. Olafs bijis allaž ceļā, ar nerimstošu interesi izzinot šo pasauli un radot skaistumu. Tagad to turpina viņa bērni – kinorežisors un operators Aleksandrs, dēls Jēkabs, kurš studē žurnālistiku, un visjaunākie – Anna un Vilis, kuriem visas izvēles vēl tikai priekšā. Ar vecāko dēlu Aleksandru Olafs kopā filmēja arī savu pēdējo kinodarbu – ģimenes filmu Vecā dārza noslēpums.
Olafs darbojās gan kino, gan videomākslā, gan mūzikā, par ko interesējās kopš skolas laikiem. Viņš producējis vienu no skaistākajiem šī gadsimta tradicionālās mūzikas albumiem – koklētājas Laimas Jansones Sidrabu.
Okonovs producējis un vadījis populāros raidījumus Mikrofons un Futūršoks, veidojis mūzikas video un dokumentālās filmas par izciliem māksliniekiem. Viņam izdevās atklāt arī pasaulslavenās ASV dzīvojošās mākslinieces Vijas Celmiņs dzīvesstāstu filmā Teritorija. Vija Celmiņš.
Olafa mīklainā nāve satrieca daudzus. «Tādos brīžos man paliek auksti,» atzina režisors Armands Ekštets.
Viens no raidījuma VissNotiek kolēģiem un tuvs Onkova draugs režisors Roberts Rubīns pauda: «Olafs bija novators montāžas un režijas paņēmienu ziņā. Ilgu laiku viņš bija man piemērs.»
Arī publicists Ilmārs Latkovskis feisbukā dalījās atmiņās par Olafu: «Olafu pirmo reizi satiku, kad viņš bija vēl pavisam zaļš students, kaut kad 90. gadu otrajā pusē. Meklēju svaigus kadrus filmām un TV raidījumiem. Olafs demonstrēja savu uzfilmēto dejojošo korķviļķi. Pašam intriģējošs smīniņš ar uzdrošināšanās nekaunības piedevu. Kaut kas tajā visā bija. Mūsu pirmais lielais kopdarbs bija filma par Džemmu Skulmi. Paņēmu Olafu par režisoru. Vienā brīdī jutu – līdz šim tas puika tāda līmeņa projektiem nav ne tuvumā stāvējis. Bet Olafa apmulsums neiestrēga, viņš to darbu paveica godam un radoši.
Neraustīties no nezināmā, pat ar zināmu adrenalīna devu uzņemties lielus izaicinājumus, tādu atceros Olafu.
Mēs kopā sastrādājām vairākus TV raidījumus un filmas. Simt gadu man par Olafu nebija ne ziņas, ne miņas. Tad 4. decembrī viņš bija pirmais, kurš feisbukā mani apsveica dzimšanas dienā. Nezinu, kālab, nolēmu pajautāt, kurā pasaules malā viņš tagad ir. Austrālijā. Izmetu, ka būtu labi pēc daudziem gadiem kaut ko sastrādāt kopā. Olafs: «Ar prieku, vai nevajagot kaut ko no austrāļu zemes?» Viņš esot mobils un nupat apgādājies ar smalku filmēšanas un montāžas tehniku…»
