Mercedes-Benz S klases limuzīns jau vairākas desmitgades simbolizē izcilību un greznības virsotni plašajā autoindustrijā, vienlaikus neaizmirstot par drošību. Savulaik tas kļuva par pirmo auto, kas ieguva ABS bremžu sistēmu, gaisa spilvenus un dubultos stiklus. Jaunajā modelī ieviests pasaulē pirmais frontālais gaisa spilvens aizmugurē sēdošajiem, kā arī piepūšamas drošības jostas. Eksperti to vērtē kā pārsteidzoši pilnīgu transportlīdzekli, savukārt īpašnieki paliek uzticīgi šim modelim no paaudzes paaudzē. Ne velti tagad tas kļuvis par visvairāk pieprasīto luksusa auto pasaulē.
Ir kāds sporta veids, kas iemieso vairākas S klases īpašības – emociju radīšana, relaksācija, mirkļa baudīšana. Mūsu līkumošana starp golfa bedrītēm nav nejauša, jo Veho, Mercedes-Benz ģenerālpārstāvis Latvijā, ir oficiālais Ozo golfa kluba partneris, kas organizē golfa turnīru amatieriem MercedesTrophy.
Tā ir ekskluzīva amatieru golfa turnīru sērija, kas pasaulē notiek kopš 1991. gada. Katru gadu aptuveni 60 tūkstoši golfa spēlētāju, kuri ir arī Mercedes-Benz auto īpašnieki, piedalās lokālajos golfa turnīros 60 pasaules valstīs, lai cīnītos par iespēju piedalīties reģionālajos finālturnīros un visbeidzot – fināla spēlē Štutgartē.
Golfa klubā mūs sagaida Sandis Ozoliņš, kurš 2002. gadā atvēra Latvijā pirmo 18 bedrīšu golfa laukumu. Titulētais NHL spēlētājs atklāja mums arī Ozo Golf Club tapšanas vēsturi: «Pretēji gaidītajam finālam toreiz manis pārstāvētā NHL komanda Colorado Avalanche negaidīti ātri zaudēja izslēgšanas spēlēs. Sēžot garajos vakaros un nezinot, ar ko nodarboties, radās doma uzcelt golfa laukumu. Pats biju aizrāvies ar golfu līdz fanātisma līmenim. Lai arī toreiz manas vīzijas un domāšana atšķīrās no šī brīža, tagad esmu ļoti priecīgs, ka šī vieta pastāv un man ir iespēja šeit darboties pēc karjeras beigām. Kādam tā ir sava veida meditācija, citam – sportiskais princips, socializācija. Es salīdzinu golfu ar jebkuru citu vaļasprieku. Šī ir vieta, kur cilvēks atrod savu miera ostu vai, lai cik paradoksāli būtu, vilšanās ostu, ja nesanāk,» smejoties stāsta Sandis Ozoliņš.
Ciemos pie Sanda esam ieradušies ar elektrificēto S580e, kas nodrošina greznību visos līmeņos. Tā ir S klases hibrīda versija, kas apvieno 3,0 litru benzīna dzinēju un 150 ZS elektromotoru, nodrošinot 510 ZS kopējo jaudu. No acīm noslēptais 28,6 kWh litija jona akumulators sniedz iespēju braukt bezizmešu režīmā. Ar pilnu uzlādi pilnīgā klusumā varam mērot līdz pat 113 km. 10–80% uzlāde ilgs vien 20 minūtes – tas ir ātrāk nekā sāncenšiem.
Tomēr trīsstaru zvaigzne simbolizē ko vairāk nekā jaudas rādītājus un iespaidīgu paātrinājumu. S klases interjers nelīdzinās nevienam citam savas klases automobilim, tādējādi kļūstot par līderi inovāciju jomā. Tā dizaina interjers ir pielīdzināms jahtai – jaunajā S klasē ir pieci skārienjutīgi ekrāni. No tiem centrālais ir 12,3 collu OLED, bet vadītāja displejs, reaģējot uz vadītāja skatienu, rada 3D attēlu un sniedz papildinātās realitātes sajūtu, kas atbilst 77 collu monitoram.
Braucējam ir iespēja ekrānā redzamo izvietojumu individualizēt, izvēloties četrus displeja stilus. Aktivizējot navigāciju, norādes tiks projicētas ne tikai head-up displejā, bet arī centrālajā ekrānā. Gluži kā videospēlē, šeit būs redzama paplašinātā realitāte, rādot navigācijas ceļa bultiņas, kas atvieglo maršruta uztveri vēl neiepazītā vidē.
To, ko nozīmē būt S klases īpašniekam, Sandis Ozoliņš izbaudīja jau pagājušā gadsimta izskaņā. «S klase ir automašīna, kas man bijusi visilgāko laiku, tāpēc vislabāk to esmu iepazinis. Tagad šis modelis ir ļoti attīstījies visā spektrā – gan vizuāli gan tehniski. Man ir bijušas vairāku paaudžu S klases. Jau 90. gadu vidū šī modeļa tehnoloģijas bija augstākais sasniegums. Komforta, ērtību, spēka un sava statusa apliecinājums. Tas ir liels, ērts un komfortabls auto. Tolaik spēlēju NHL, un tas bija labākais tā brīža auto manām ikdienas vajadzībām.
Manā pirmajā S klasē bagāžnieks bija pilns ar tumbām. Attiecīgi vecumam – rībēja viss rajons, galvenais, lai visi pārējie arī dzird, ko es klausos. Decibelu līmenis pāri skaņas kvalitātei. Pat rezerves riteni nevarēju izcelt ārā, jo viss bija noklāts ar skaņas pastiprinātājiem. Tagad par to pasmaidu, bet tolaik tas likās svarīgi. Man S klase patika gan tad, gan tagad,» atminas Sandis.
Septītās paaudzes S klases modelis varētu būt piedzīvojis lielāko attīstības un progresa lēcienu kopš modeļa pašiem pirmsākumiem. Jaunā Mercedes-Benz S klase daudzās jomās ir kļuvusi inteliģentāka, braukšanas pieredze – bagātīgāka. Būtiskākais – visi jauninājumi koncentrējas uz salonā sēdošo braucēju drošību un vēlmju piepildījumu. Tas ir pārsteidzoši daudzpusīgs transportlīdzeklis, kam izdodas radīt patiesi mūsdienīgu automobiļu luksusa vīziju, nepārspīlējot ar tehnoloģijām. Tiesa, dažādu aizraujošu gadžetu šeit netrūkst.
S klasē debiju piedzīvojis otrās paaudzes MBUX jeb Mercedes-Benz User Experiance. Pasakot Hey Mercedes, vadītājs un pasažieri var ne tikai mainīt mūziku salonā, veikt zvanus un piedalīties tiešsaistes konferencēs, bet arī pārvaldīt savu viedo māju utt. Tāpat šeit ir arī interaktīvais salona apgaismojums un Burmester 4D mūzikas sistēma, kur viens no skaļruņiem atrodas pie griestiem. Svarīgi, ka luksuss nav laupījis praktiskumu. Bagāžniekā joprojām var ielikt pat vairākas golfa somas.
S klases gaitas komforts allaž bijis kā klases etalons, nodrošinot pirmklasīgas ērtības. Pārdomātā sēdekļu ergonomika ar 10 masāžas programmām un līdz perfektumam izstrādātā balstiekārta rada iespaidu, ka katrā Rīgas pilsētas ielas nelīdzenumā ielikts spilventiņš, lai mūsu brauciens būtu līgans. E-Active Body Control sistēmas vadības bloki analizē braukšanas situāciju un pielāgo balstiekārtu 1000 reižu sekundē. Būtiski, ka gandrīz 5,2 metrus garais limuzīns spēj manevrēt apskaužami veikli. Aizmugures riteņi spēj pagriezties par 10°. Rezultātā auto uz garās bāzes manevrētspēja līdzinās kompaktā auto līmenim.
«Man svarīgākais ir ērtības, līganums un miers, ko sniedz S klase. Sajūta, ka peldi, tajā pašā laikā zemapziņā ir pārliecība, ka atrodies drošā vidē neatkarīgi no izvēlētā ātruma. Tagad man vairs nav tik svarīgi zirgspēki, patēriņš vai ieskrējiens līdz 100 km/h. Četras vai piecas sekundes ikdienā neko nemaina – svarīga ir kopējā sajūta,» par savām prioritātēm auto izvēlē saka Sandis.
Nav gluži tā, ka Sandis hokeja slidas tagad nomainījis tikai pret golfa nūju. Pērn viņš kļuvis par Avalanche komandas skautu, meklējot jaunos talantus hokeja arēnās. «Gluži kā golfu, arī šo profesiju var pielīdzināt makšķerēšanai. Tu meklē 16–18 gadus vecus spēlētājus visā kopējā talantu dīķī un centies paredzēt, kāds šis spēlētājs varētu būt pēc noteikta laika perioda. To varētu nosaukt par izglītoto minēšanu. Šo karjeras posmu esmu sācis nesen, tāpēc manas lielākās kļūdas un uzvaras vēl tikai priekšā. Ir jāpaiet vairākiem gadiem, lai es redzētu sava darba augļus. Man tas ir liels psiholoģisks izaicinājums, taču arī daudzi spēlētāji šo procesu neiztur, jo ne vienmēr meistarība ir noteicošā. Viss ir galvā,» norāda Sandis.
Kādam varētu rasties jautājums, vai prestižajā limuzīnā pienāktos sēdēt aizmugurē vai pie stūres. Vai šis modelis ir izvēle tiem, kas visu jau sasnieguši? «Nav atšķirības, vai ar S klasi brauc valsts prezidents vai jaunāks cilvēks. S klasei burvība ir tā, kas šis nav viens no tiem auto, kurā rodas obligāta vēlme pēc šofera. Tu vari būt šoferis, braukt pats, vest prominences vai vizināt bērnu uz skolu. Vari arī iebraukt maķītī. Tā ir universāla automašīna, ko var izmantot gan ikdienā, gan svinīgā pasākumā, piemēram, kā kāzu auto. Mums patīk sevi palutināt. Gan uzvalkā, gan arī pludmales čībās – kā pats ērtāk jūties. Jāatceras, ka tu neesi tas, ko velc, brauc. Tu esi tu pats,» ir pārliecināts Sandis Ozoliņš.
S klase vienmēr ir bijusi vissvarīgākais vācu zīmola apliecinājums, kas ietver labāko, ko spēj piedāvāt tā inženieri, dizaineri un amatnieki. Šeit runa nav tikai par pieredzi, atrodoties salonā. Piemēram, katrā starmetī ir 1,3 miljoni mikrospoguļu, kas pielāgo gaismu brauktuves reljefam un laikapstākļiem, projicē uz braucamās virsmas nozīmīgas ceļazīmes un adaptīvi reaģē uz izmaiņām vidē. Tā ir detalizācija bez izņēmuma.
Noslēgumā Sandis Ozoliņš mudina ticēt saviem sapņiem un vienmēr piepildīt to, pēc kā esam tīkojuši. «Sapņus var izdzīvot arī vēlāk – vecums nav svarīgs. Kad dzīvoju ASV, es divdesmit gados nopirku rotaļlietas, kuras vecāki manā bērnībā nevarēja atļauties, – ar pulti vadāmās mašīnas, Atari datoru, pašu primitīvāko Super Mario. Piepildīju savu sapni, jutos priecīgs, un tad tas vairs nebija aktuāli. Nevajag kautrēties piepildīt savus sapņus – vienalga, kādā vecumā,» iesaka Sandis.
Materiāls tapis sadarbībā ar «VEHO».