Kā žurnālistiem paziņoja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, līdztekus protesta akcijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tiks iesniegts LVSADA ierosinājums rīkot parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.
Vienlaikus arī tikšot pieprasīta veselības ministres Viņķeles demisija un tiks izteikta neuzticība ministrei.
Tāpat arodbiedrību pārstāvji plāno lūgt Valsts prezidentam Egilam Levitam nodot likumus «Par valsts budžetu 2020.gadam» un «Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam» otrreizējai caurskatīšanai.
Sīkāk par nākamnedēļ gaidāmās protesta akcijas norisi vēl tiks lemts, norādīja Keris.
Tikmēr pārējās mediķu arodbiedrības izskatīs atbilstošo ieceri tuvākajās dienās, bet gan Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece, gan Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis uzsvēra, ka pastāv nepieciešamība pēc vēl vienas protesta akcijas.
LVSADA padomes sēdē piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs (LBAS) Egils Baldzēns, kurš tās laikā atsaucās uz nākamā gada budžeta deficītu, kura apmērs ir 0,34%. Salīdzinot to ar Igaunijas 0,7% deficītu, viņš uzsvēra, ka deficīta apjoma palielināšana budžetā ienestu gana līdzekļu, lai celtu nākamā gada mediķu atalgojumu atbilstoši likumā noteiktajai summai.
Baldzēns arī kritizēja Labklājības ministrijas pieeju neapliekamā minimuma grozījumiem, kā arī dažādu sociālo programmu reformas.
Viņš izteicās, ka līdzšinējās protesta akcijas ir parādījušas valdības pieeju medicīnas nozares budžeta plānošanai, atsaucoties uz faktu, ka papildu 18 miljoni eiro tika atrasti tikai pēc medicīnas darbinieku protesta akciju pieteikšanas.
LBAS priekšsēdētājs arī atkārtoja iepriekš pausto, ka viens no savienības piedāvājumiem Saeimas deputātiem paredz izmantot 29 miljonus eiro, ko tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. LBAS ieskatā, šī nauda būtu jāizmanto gan pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2020.gada 1.septembra, gan veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas izdevumiem, gan darba samaksas paaugstināšanai policijas un VID darbiniekiem.
Jau ziņots, ka Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.
Savukārt LVSADA priekšsēdētājs Keris iepriekš pauda, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.
Populārākie raksti
Arī LĀB prezidente Aizsilniece aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ja mediķu priekšlikumi tiks ignorēti, notiks medicīnas darbinieku streiks. Viņasprāt, budžeta izskatīšanas laikā mediķi tika ignorēti, un tika izmantotas dažādas metodes, lai budžets tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk un bez mediķu izvirzīto problēmu adresēšanas.
Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija «Viena diena bez ārstniecības personāla» nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā rīkoja akciju «Nolaid karogu, iededz sveci!» – no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.