Šo spēkratu piedāvājums un pieprasījums turpina augt, jo tajos iestrādāta paradoksālu īpašību kombinācija – augsta jauda un zems degvielas patēriņš, plus vēl iespēja braukt bez izmešiem.
Elektriskais motors šādā mašīnā strādā viens pats vai palīdz iekšdedzes dzinējam, taču, tā kā PHEV var uzlādēt no ārējā avota un tam ir lielāks akumulators, ar elektrību auto var nobraukt krietni vairāk nekā parastais hibrīds,” skaidro žurnāla «KLUBS» auto eksperts, Latvijas Gada auto žūrijas loceklis Toms Timoško.
Runājot par konkrētiem modeļiem – «Citroën C5X», kas aprīkots ar ražotāja jaunāko PHEV sistēmu, 100 kilometrus veic, vidēji tērējot 1,3 litrus benzīna, bet CO2 izmešu apjoms ir 29 g/km (WLTP rādītājs).
Turklāt «C5X» nav nekāds mazauto, tas ir liels ģimenes braucamais, kas attīsta 225 ZS jaudu un 360 Nm griezes momentu. Taču PHEV sistēmas priekšrocības nav tikai vienas markas bonuss. Piemēram, «Škoda Octavia iV» degvielas patēriņš ir līdz 1,4 litriem benzīna uz 100 kilometriem, BMW 530e patērē līdz 1,8 litriem, bet Audi A6 TFSI e – līdz 2,1 litram.
Brauc, netērējot degvielu
Šad tad gadās dzirdēt skeptiskus komentārus par PHEV zemo degvielas patēriņu, taču tie parasti veidojas no tā, ka cilvēkiem trūkst zināšanu. Eksperti norāda, ka šie patēriņa un izmešu rādītāji ir reāli, taču uzlādējamā hibrīda īpašniekam jāsaprot, kā darbojas PHEV sistēma, kā ar to braukt, un jāievēro daži vienkārši noteikumi.
“Kādreiz varēja runāt par dažām auto priekšrocībām, piemēram, stabilitātes sistēmu vai modernu automātisko pārnesumkārbu, bet tagad braukšanas un atbalsta sistēmu vien mēdz būt vairāki desmiti. Mūsdienu mašīnas ir tik kompleksas, ka ierindas cilvēks vairs nespēj pilnībā izprast visas tehniskās nianses, tāpēc nereti pat necenšas iedziļināties. Taču patiesībā uzlādējamā hibrīda darbībā nav nekā sarežģīta, un dažas lietas vajag zināt,” skaidro Toms Timoško.
PHEV gadījumā tieši niansēm ir liela nozīme, jo šo mašīnu priekšrocības atklājas noteiktā braukšanas ciklā. Ja to ievēro, rezultāts ir ļoti labs. Ja nē – gaida vilšanās.
“Uzlādējamie hibrīdi ir domāti cilvēkiem, kas ikdienā veic nelielus un vidējus attālumus, bet garos gabalus pa retam. Ja regulāri uzlādēsiet PHEV akumulatoru, auto visu vai gandrīz visu ceļu varēs izmantot elektrību, tāpēc degvielu netērēs vispār vai patēriņš būs minimāls. Labs piemērs būtu maršruts Jūrmala–Rīga. Ja no mājām uz darbu izbraucat ar pilnu akumulatoru un to atkal pielādējat darbā, degvielas stacijā jūs neredzēs diezgan ilgi,” skaidro Toms.
Citādi ir ar garajām distancēm. “Uzlādējamais hibrīds zināmu ekonomiju dos arī uz šosejas, taču, lai sistēma strādātu ar pilnu efektu, jums ik pēc 100 kilometriem būtu jāapstājas un jāpalādē akumulators. Taču tas, protams, nav ne loģiski, ne praktiski. Tāpēc, ja ikdienā braucat daudz un regulāri mērojat lielus attālumus, labāk domāt par cita veida mašīnu,” iesaka Toms.
Zināmi aizspriedumi pret PHEV varētu būt radušies tāpēc, ka šo hibrīdu ne vienmēr darbina pareizi. Ja brauc pēc principa “vispirms iztukšo akumulatoru un tad degvielas tvertni”, iekšdedzes dzinējs ne vien ir spiests nodrošināt kustību, bet vēl arī lādēt akumulatoru.
Rezultātā degvielas patēriņš nekādi nesakritīs ar tehniskajiem datiem, jo ražotājs savos aprēķinos izmanto vidusmēra autobraucēja paradumus – ikdienas dzīvi pilsētā un retākus izbraucienus pa ātrgaitas ceļiem.
Labākais no abām pasaulēm
Parasti PHEV modeļi tiek aprīkoti ar nelielu iekšdedzes dzinēju, vienu vai diviem elektromotoriem un salīdzinoši nelielu akumulatoru. Piemēram, C5X ir 1,6 litru 180 ZS benzīna turbodzinējs, 81,2 kW elektromotors un 12,4 kWh akumulators, kurā uzkrātā enerģija nodrošina līdz 55 km sniedzamību. Škoda «Octavia iV» ir 1,4 litru 150 ZS benzīna dzinējs, 85 kW elektromotors un 13 kWh akumulators. Šāda kombinācija dod 60 km elektrisko nobraukumu.
“Būtiska PHEV priekšrocība ir elastīgums, jo vadītājs var izmantot to, kas attiecīgajā brīdī nepieciešams: abu motoru kombinēto dinamiku vai izcilo elektriskās piedziņas veiktspēju, tā radot minimālu vides piesārņojumu. Galu galā runa nav tikai par ekonomiju. PHEV mašīna spēj braukt bez izmešiem un klusāk, un mūsdienās daudziem tas ir svarīgi,” teic žurnālists.
Vajag izpildīt mājasdarbu
Izsverot PHEV iegādi, Toms iesaka kārtīgi izpildīt mājasdarbu – jāizvētī ikdienas maršruti, tipiskie ārpilsētas braucieni, iespējamie tālie gabali un jātiek skaidrībā par auto uzlādēšanas iespējām.
PHEV modeļi maksā dārgāk nekā iekšdedzes, taču ar elektrību iespējams braukt lētāk, tāpēc objektīvu bilanci ļaus izveidot tikai šāds kopsavilkums. Rēķinot ir svarīgi atcerēties arī, ka elektrības cena diennakts laikā mainās un ka PHEV pircēji var pretendēt uz valsts atbalstu auto iegādei. Tiesa, PHEV mašīnas nevar izmantot stāvvietas bez maksas un braukt pa sabiedriskā transporta joslām.
“Tam, ka dažkārt noskriesiet garāku gabalu, ilgtermiņā nebūs izšķirošas nozīmes. Galvenais ir saprast tipisku ikdienas maršrutu un izdomāt, kur un kad papildināsiet elektrības krājumus. Labā ziņa ir tāda, ka PHEV var uzlādēt diezgan ātri,” piebilst auto apskatnieks.
Tik tiešām – salīdzinot ar elektrobiļiem, PHEV ir neliels akumulators, un pat ar mazu uzlādes ātrumu tai nevajag daudz laika. Tas ļauj uzlādi plānot elastīgāk. Piedevām PHEV gadījumā uzlādei nevar izmantot lielu jaudu, un tas nāk par labu akumulatora kalpošanas ilgumam. Piemēram, minētā «Citroën C5X» 12,4 kWh akumulatoru, izmantojot visparastāko mājas kontaktligzdu, pilnu var uzlādēt 7 stundās 5 minūtēs, savukārt «Peugeot 508» 11,8 kWh akumulatoru – 7 stundās. Tas nozīmē, ka auto īpašnieks var iztikt bez privātās stacijas.
Ja nepieciešama ātrāka pilnā uzlāde, var uzstādīt privāto staciju (Wallbox). Tad mašīnā iebūvētais 7,4 kW lādētājs abu minēto auto gadījumā uzlādes laiku saīsinās attiecīgi līdz 1 stundai 40 minūtēm un 1 stundai 45 minūtēm.