Sievietei, kas laida pasaulē Mariju un viņas brāli, allaž vairāk interesējis alkohols un gadījuma vīrieši, bet itin nemaz – pašas bērni. Arī tētis mīlējis ieskatīties glāzītē, bet tomēr meitenei bērnībā bijis vienīgais cilvēks, kuru mīlestību un rūpes viņa jutusi. Diemžēl, kad Marijai bija septiņi gadi, tēti brutāli noslepkavoja.
No tā brīža Marijas dzīve pārvērtās par elli. Mātes nākamajam vīrietim bērni nebija vajadzīgi, viņi nonāca internātskolā.
Bet lielākās šausmas bija jāpiedzīvo brīvdienās mājās .. Dzeršana, skandāli, prātam neaptverama fiziska un seksuāla vardarbība. “Kad man bija 18 gadi, es no patēva paliku stāvoklī. Bet māte joprojām, kā vienmēr, ticēja viņam, nevis man .. Arī, kad viņš mani sita un spīdzināja, ne tikai neaizstāvēja, pati tajā piedalījās” – to stāstot, Marija nespēj turpināt bez asarām.
Iespējams, no pilnīgas bojā ejas Mariju izglāba vēlāk satiktā Anastasija, kas kļuva viņai par visiem tuvajiem vienā personā – māti, māsu, mīļoto ..
Vai Marijai līdz ar parējām bēdu māsām “Ērkšķu” projektā izdosies panākt dzīvē kādas pozitīvas pārmaiņas? To uzzināsit, sekojot līdzi '' Caur ērkšķiem uz… '' jaunās sezonas notikumiem!