– Teorētiski vēlēšanu process ir skaidrs – septiņas partijas, kas pārstāvētas Saeimā, izvirza kandidātus un balso. Kā ir īstenībā, vai aiz tā visa stāv oligarhi, kas pasaka savas vēlmes?
– Ja runājam par Prezidenta pilnvarām, šis postenis nav tik brīnišķīgs, lai par to būtu vērts cīnīties oligarhiem. Ja tas būtu valdības vadītājs, Ministru prezidents – tad gan svēta lieta! Jo pastāv mūžīgais jautājums – ko tad vispār ietekmē prezidents? Tā ka es domāju, ka šajās vēlēšanās viss notiek diezgan civilizēti.
Protams, ir politiskie apsvērumi. Es, piemēram, nedomāju, ka Attīstībai par būtu principiāli iebildumi pret Juri Jansonu. Bet, tā, kā viņu virza citas partijas, tad loģika ir: “Mēs Jansonu neatbalstām!” Jo ir principiāla vienošanās par to, ko atbalsta koalīcija un ko – opozīcija.
Atgriežoties pie oligarhiem, man liekas, ka viņu ietekme šajā procesā ir stipri pārspīlēta. Zoodārza tikšanās, kurā izraudzījās Valdi Zatleru, Zatlera bija specifisks gadījums. Tas arī bija cits laiks, tad tie čaļi tiešām bija ietekmīgāki.
– Sabiedrībā bija diskusija par prasībām prezidenta amata kandidātam: ja viesnīcas reģistratūras darbiniekam jāprot angļu valoda, tad kāpēc prezidentam ne? Vai būtu vajadzīgas kādas augstākas prasības?
– Tas ir sarežģīts jautājums. Jo kurš noteiks šīs prasības? Viens prasīs angļu valodu, cits prasmi izskaidrot Ņūtona likumus. Citi teiks – es gribētu, lai viņš vakaros dziedātu korī un būtu tāds saviesīgs. Raimonds Vējonis pēc izglītības bija biologs. Vai tas kaut kā izpaudās? Kad viņš vēl bija aizsardzības ministrs, es viņam reiz jautāju, par ko viņš rakstīja disertāciju. Bet cilvēks pat neatcerējās!
Tāpēc atskaites punkts tomēr ir specdienestu viedoklis un, lai cik traki neskanētu, bet mediķu viedoklis.
Tas bija tikai normāli, ka Ukrainas valsts prezidenta amata kandidāti Porošenko un Zelenskis gāja pārbaudīties uz alkoholu un narkotikām. Mūsdienās tas ir aktuāli. Un es negribētu prezidentu, kurš pa vakariem šņauc.
Ja runājam par specdienestu viedokli – tas nav publiski, bet tas notiek.
Visām demokrātijām ir sava neoficiālā daļa. Jo, ja parādītos kāds šaubīgs tēls, gan jau draudzīgie amerikāņu diplomāti izstāstītu mūsu politiķiem, ka šis kandidāts nu gan nav laba doma.
– Vai starp cilvēkiem, kuri uz šo amatu kandidējuši visās iepriekšējās vēlēšanās bija kāds, kuram piemita milzīga potence kļūt par labu prezidentu, taču mēs to palaidām garām?
– Lai arī ir cilvēki, kam Raimonds Pauls ļoti nepatīk – bet Pauls būtu OK. Personība, turklāt ar labu humora izjūtu. Mēs nezinām, vai viņš pēkšņi nesāktu ģeopolitiski koķetēt ar Krieviju, bet jebkurā gadījumā tas būtu ļoti interesanti – labā nozīmē. Tie pārējie, atklāti sakot, – nē.
– Kas notiek, ja Prezidents pēkšņi pazūd? Visu laiku taču pazūd un tiek meklēšanā izsludināti cilvēki.
– Nekāda traģēdija, pazūd – pazūd, pats vainīgs. Sevišķi pēc likuma labojumiem, kuri paredz, ka Prezidentam, kurš ir Bruņoto spēku virspavēlnieks, citas valsts agresijas gadījumā nav obligāti jādod pavēle, bet virsnieki var rīkoties paši.
Kā ar savu uzdevumu tikuši galā līdzšinējie atjaunotās Latvijas Valsts prezidenti?
Vērtē Zanders (10 ballu sistēmā):
- Vaira Vīķe Freiberga – 8
- Guntis Ulmanis – 7 (jo stājās postenī sarežģītajā situācijā, kad no Latvijas joprojām nebija izvesta pat PSRS armija)
- Valdis Zatlers– 6 (bet tikai tad, ja Saeimas atlaišana tiešām notika tāpēc, lai parādītu, ka Saeima nav neaizskarama! Jo tad tas ir labs precedents.)
- Andris Bērziņš – 5
- Raimonds Vējonis – 5 (jo abi neko nav īsti savārījuši, bet neko īsti arī nav izdarījuši). Plašāk par prezidenta vēlēšanu aizkulisēm un prezidenta darba pienākumiem lasi 29. maija žurnālā IEVA.
- Lietas, kas palīdz justies labāk – stāsta scenogrāfe un kostīmu māksliniece Agnese Kaupere
- Intervija ar profesori Žanetu Ozoliņu: «Es ļoti novērtēju gan savu, gan citu cilvēku brīvību.»
- Kādus ierobežojumus vecāki var pusaudzim noteikt, bet kādus tomēr nevajadzētu
- Darīt labu! Irma Kalniņa, Linda Kalniņa un Jana Duļevska – sievietes, kas atrod laiku un iespējas palīdzēt citiem
- Mārtiņš Meiers – Hamlets no Valmieras Drāmas teātra
- Blats pie dzīvniekiem un Dieva. Stāsts par lāču mammu Velgu Vītolu
- Modē puķes lielos podos – kādus podus izvēlēties, ko un kā tajos stādīt
- Zirgi – hobijs mammai un meitai
Numurā lasi: