Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raidījuma Aizliegtais paņēmiens specoperācijas laikā žurnāliste četrus mēnešus strādāja Rīgas 36. Pirmskolas izglītības iestādē par auklīti. Kadri, kas fiksēti ar slēpto kameru nepārprotami liecina gan par emocionālu, gan fizisku vardarbību pret bērniem. Uzfilmētajā materiālā redzams, ka bērnus purina, rausta, uz viņiem kliedz un apsaukā par nejēgām, punduriem un draud aizvest uz mežu.
“Redzot šīs epizodes, mani vairs nepārsteidz, kāpēc šie bērni izaugot kādam grib sist. Kāpēc mēs runājam par vardarbību ģimenē, par vardarbību vīrietim pret sievieti, jo šajā gadījumā tur iemāca sist. Tā ir kā uzvedības norma. Un redzētais mudina domāt, ka dažiem no šiem bērniem vais nekad var nebūt vēlmes mācīties un saskatīt tajā prieku. Ar to attieksmi ļoti daudzi bērni tiek aizsisti ciet,” Latvijas Televīzijas sižetā secina raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.
Citi lasa
Savukārt raidījumā Aizliegtais paņēmiens intervētā ģimenes psihoterapijas speciāliste Andrija Likova uzsver, ka redzētais viņu nepārsteidz.
“Diemžēl mani tas nepārsteidz. Tā ir problēma, ko savā kabinetā redzu bieži, un tā nav tikai vienā Rīgas bērnudārzā, tā ir sistēmiska problēma, ar ko saskaras ļoti daudz vecāku".
"Tas, ko mēs redzam, ir gan emocionāla, gan fiziska vardarbība. Bērni tiek turēti ilgstoši lielos spriedzes apstākļos. Pieaugušei ar bērnu neveido kontaktu, bet nodarbojas ar bērnu uzvedības koriģēšanu, kas raisa viņos spriedzi un spriedzes apstākļos bērniem grūti mācīties un apgūt kaut ko jaunu.” Andrija Likova arī skaidro, ka šāda audzinātāju attieksme un uzvedība ir graujoša bērna tālākai spējai mācīties, justies emocionāli labi un novērtētiem. Uzturoties šādā vidē bērni var kļūt trauksmaini, nedroši viņiem grūti lūgt palīdzību un pildīt uzdevumus, jo viņi ir emociju pārņemti.
Nākamnedēļ būs skatāma raidījuma otrā sērijā, kurā sola runāt par sistēmas problēmām, kas šādu vardarbību pieļauj, taču sabiedrības sašutums interneta komentāros lasāms jau šobrīd.
Daži komentāri no populārākās vecāku grupas Facebook.lv Atsaucīgo māmiņu forums:
Jūlija: “Un tad, kad eju un skaidrojos savā BD – uz mani skatās, kā uz jukušo, ko jūs ņematies, visur taču tā”.
Ilze: «Blondais bērniņš: Mammītēeeee, mammītēee… (salauza man sirdi!), bet mammīte nedzird, nezina un, iespējams, priecīga strādā, priecājas, ka vēl darbs! Kamols kaklā uz visu vakaru 🙁»
Signe: “Bet atcerieties, tas nav visos bērnudārzos… Ir daudz, ļoti daudz mīļu, jauku, superīgu skolotāju”.
Kristīne: “Skatos tikai tagad, tiku līdz monentam, kur bērns sauc “mammīt”… un ne par ko negrib iet bērnudārzā… reāli uz pinkšķi parāva. Vai tiešām mājās mazais neteica, kas tur notiek 😓”
Rūta: “Ja bērniem ir interesanti, viņi neklaigās, bet sižetā redzams, ka bērnus vienkārši gana kā aitas… Katru dienu…”
Diāna: “Meita skatījās kopā ar mani, 5g, uzreiz pateica – es klausu audzinātāju, bet tas un tas neklausa, tad audzinātāja kliedz. (Lika aizdomāties) 🙁”
Lita: “Mans piecgadnieks arī skatījās kopā ar mani, un es viņam arī jautāju vai jums arī tā notiek, šis saka nu tik traki nē.., bet ja neklausa bērni, arī bļaujot gan audzinātājas, gan auklīte!”
Dace: “Mans sešgadnieks teica, ka tik traki viņiem nav. Bet audzinātāja liekot stāvēt ar rokām augšā, ja neklausa. Un ko man tagad domāt? ”
Ilze: “Tas notiek arī privātajos bērnudārzos. Zinu, jo pati ar to saskāros un neklusēju – rezultātā nomainījām bērnudārzu! Bērni ir visādi, bet ne jau kliegšana un sišana izaudzinās mūsdienu bērnus. Tas ir absolūti nepieņemami”.
Aksana: «Vai jūs ievērojāt, ka ziņu potrālu rakstos atbalstošos komentārus varmākām raksta vecāka gadagājuma cilvēki? T.i., apmēram viena vecuma ar to audzinātāju, kura runāja krievvalodīgi. Nez, viņi savus mazbērnus arī tiranizē?»
Karina: «Es neskatīšos, man vāja nervu sistēma. Bet kāpēc ir jāiet strādāt tādu darbu, ja zini ka pacietības nav un ir nosliece uz vardarbību!? Tādas audzinātājas sodīt ar sišanu un pazemošanu».
Linda: «Mana meita rudenī sāka iet dārziņā.no sākuma ar prieku gāja. Vienā brīdī bērns sāka trīcēt kad bija jāiet uz dārziņu. Iespējams arī kaut kas līdzīgs bijis. Tagad nelaižam dārziņā un meita atplaukusi.»
Taču līdztekus pastāv arī viedoklis, kas audzinātāju rīcību attaisno:
Asja: “Jebkuru vecāku tā varētu nofilmēt. No konteksta izrauties fragmentu un viss-tu esi varmāka. Es varu 3 reiz teikt, bet ja mani nedzird, es saku skaļāk, varbūt, tajā brīdī liktos, ka kliedzu. Ok, aiz rokas raut un vilkt nav labi, bet …bija pusotrgadnieka krīze,viņš veikalā krita uz grīdas un bļāva līdz palika zils,,jo nepirku mantiņu un tad varētu nofilmēt, kā es ļaunā māte viņu velku ārā no veikala un vēl viens video.Bet tagad man ir superīgs 10gadnieks,dažreiz savādāk nevar … Ne vienmēr var sarunāt un ir tik daudz izlutināti bērni ,ka viņi domā, ka ir paši galvenie un var darīt ko grib. Mājās karaļi un nevar pieņemt, ka skolā kaut kādi noteikumi jāievēro".
Klinta: "Noskatījos. Domas dalās.. protams, kā pedagogam, tev ir jābūt ar savu pieeju vadīt grupiņu, apieties ar katru bērnu individuāli, darboties…beigu beigās ieraut kādu validolu vai nervus nomierinošu dzērienu, zinot, kas sagaida tevi dienas garumā..
Mūsdienu bērniem (nesaku, ka visiem) ir visatļautība.. daži bērni pēc pirmā aizrādījuma jau bija klusi, daži turpināja pārbļaut audzinātāju.. disciplīnai ir jābūt ne tikai dārziņā, bet arī ģimenē.. ko mēs Zinām, kas ir/notiek ģimenēs..
Bet nu, pedagogs esi, nav tavs bērns, nepacel rokas, neapsaukā, nebļauj..”
Kristīne: "Man derdz teiciens: «… Viņiem ir tikai tiesības, bet nav pienākumu»🤮 Nu, bāc, tie ir mazi bērni, kas pat «varbūt», pieņemsim ir izlaisti, bet ne ar tādām metodēm pāraudzināmi!! Tāpēc Tu esi pedagogs ar speciālu izglītību, nevis vecāks parastais, kas iespējams neko nejēdz no bērnu audzināšanas😄
Gāju dārziņā 80to gadu beigās un pat padomju laikā nebija tāda vardarbība, kā šinī sižetā. Nebija ne raustīšanas, vilkšanas aiz rokas, sišanas, pazemošanas un apsaukāšanās, idiotiskas biedēšanas ar «komisāriem rekšiem» u.t t. BET spieda ēst visu un tukšu šķīvi! traumatiskas sekas tas ir atstājis vēl šobrīd. Ir atsevišķi produkti, kurus neēdu un pret kuriem ir riebums.
Ar emocionālo vardarbību ir citādi… Bērns to neapjauš tik lielā mērā. Diemžēl, arī komentāros var lasīt atbalstošus vārdus par šādu pedagoģisko pieeju.. Bieži vien cilvēki raksta, ka bērnībā ar tā bija mani pēra, sita taču esmu izaudzis par normālu cilvēku. No kurienes tāda pārliecība???
Man ir divi bērni un vecākajai, kas gāja padsmit gadus atpakaļ dārziņā tā nebija un jaunākajam šobrīd ir brīnišķīgs pašvaldības dārziņš ar profesionāliem pedagogiem, aukliti ieskaitot! Viss atkarīgs no cilvēka ar atalgojumu tam mazāk sakara…!
Sistēma izpuvusi ar uzraugošo ministriju ierēdņiem! Viens otru piesedz un piever acis!
Esmu PAR video novēršanas kamerām visos dārziņos!!!"
Linda Apse: "Varbūt sākt ar kamerām visās mājvietās? Ja vien Jūs «inteliģentie vecāki» zinātu, ko bērni stāsta par vecāku uzvedību mājās 🤔
Jolanta Kokina: Ja bērni jau no mājām nāktu pieklājīgi un paklausīgi,tad padagogiem būtu daudz,daudz lielāks prieks strādāt ar mazuļiem.Bet,diemžēl vecāki atved uz dārziņu savus"enģelīšus"un atpakaļ grib sagaidīt «gatavu produktu»-lasīt māk,rēķināt māk,soc.iemaņas apgūtas,u.tt. u.t.jpr…"
Pati Alda: «Tagad vecāku nepadarītos darbus uzgāž bērnudārzu darbiniekiem! Pavērojiet publiskajā telpā tās estakšmātes un sapratīsiet no kurienes tā agresija un visatļautība! Par laimi ir arī normālas mammas, kuras savējiem māca uzvesties un cienīt citus cilvēkus».
Visu raidījumu var noskatīties šeit:
