Mūsu steidzīgajā pasaulē stresa nekad nav trūcis, īpaši skaudri to izjūtam šobrīd, pandēmijas laikā. Ir dažādi veidi, kā ar to cīnīties, un māksla ir viens no tiem, turklāt tā piemērota ikvienam – bērniem, pieaugušajiem, cilvēkiem ar pieredzi un bez. Nav tādu cilvēku, kuriem pilnībā nav krāsu izjūtas, tāpēc varu teikt – ar laba pedagoga atbalstu, ikviens var radīt mākslas darbu. Turklāt, prieks par paveikto un gandarījums būs ilgtermiņā, ne tikai procesa laikā.
Lai māksla darbotos kā nomierinošs un meditatīvs process, jāņem vērā būtisks priekšnosacījums – ir jāizbauda process un nevajag uzstādīt sev konkrētus mērķus, piemēram, gleznošu kā profesionālis vai noteikti uzzīmēšu šādu ainavu. Māksla ir process, kurā svarīgi ieiet soli pa solim. Protams, visi nevar sasniegt Renesanses meistaru līmeni, bet līdz kvalitatīvas kopijas radīšanai var nonākt gandrīz ikviens. Arī tie, kuriem sākotnēji šķiet, ka viņu talants robežojas ar zaķīša uzzīmēšanu. Nevajag koncentrēties uz noteikti līmeni – gleznošu kā Vilhelms Purvītis. Nē, katrs glezno tā, kā viņš glezno.
No pieredzes varu teikt, ka galvenais ir vēlēšanās un patika pret pašu procesu. Tad viss izdosies arī cilvēkiem, kuri iepriekš nav pat turējuši rokā otu.
Sākotnējā posmā vislabāk veidot darbus kolektīvi vai pedagoga vadībā. Kautrīgākiem cilvēkiem noteikti ērtāk būs strādāt divatā ar pedagogu. Apgūstot pamatus, iespējams strādāt arī vienatnē, padarot šo procesu vēl meditatīvāku.
Gleznošanas laikā daudzi cilvēki burtiski atveras. Ir gadījumi, kad tādejādi tiek atklāts iepriekš neapzināts talants, ar kuru nākotnē var arī pelnīt. Šis process attīsta arī radošo domāšanu, palīdz pilnveidot runas, kustības un pašizteiksmes prasmes, kas noder ikvienā dzīves jomā. Un vēl māksla attīsta spēju improvizēt. Māksla atraisa personību un palīdz būst daudz brīvākam komunikācijā ar apkārtējiem.
Šobrīd, kad stresa līmenis strauji pieaug, daudzi meklē instrumentus tā mazināšanai. Daļa sabiedrības izvēlas sportu, kas, protams, ir apsveicami, tomēr es aicinātu izvērtēt, vai vienmēr brīžos, kad esam stresa izdzīti un emocionāli jūtamies slikti, fiziskā aktivitāte, kas novedīs arī pie spēku izsīkuma, palīdzēs? Sports ir nepieciešams un nāk par labu veselībai, bet, jāņem vērā, ka stresa apstākļos organisms var reaģēt dažādi.
Ja ir vēlme un interese, stresa mazināšanai derēs ar mandalu krāsošana, tomēr tas ir salīdzinoši mehānisks darbs, kas ierobežo iztēli. Gleznošana ir pilnīgi citādāks process – nepārtraukti jādomā līdzi, jājauc krāsas, jāmeklē toņi. Domas ir par un ap procesu, tāpēc ikdienas rūpes tiek noliktas malā. Gleznošana ir saruna ar sevi.
Turklāt krāsu izjūta lielākā vai mazākā mērā ir ikvienam cilvēkam, tas latviešiem ir iekodēts gēnos no mūsu senčiem, kas izrakstīja skaistus un krāsainus cimdus un citus adījumus.
Meditācijas process var būt arī ikviens cits mākslas veids, arī izsūšana krustdūrienā. Galvenais, lai process sagādā prieku un arī gala rezultāts patīk pašam autoram. Labs pedagogs nekad neteiks – rezultāts nav tāds, kādu es vēlējos, un arī neiejauksies cita cilvēka darbā. Runājot par mākslu, jāpiezīmē, ka tas ir ilgstošs gandarījums – pieliekot gala rezultātu mājās pie sienas, tas priecēs ļoti ilgi un atgādinās par to, ko esi spējis paveikt.