Rituma jaunāko veikumu apskatīt ieradās arī viņa vecākais dēls, topošais mākslinieks Rasmuss Ivanovs.
«Tētis saglabā savu rokrakstu un stilu, lai gan šī izstāde krasi atšķiras no iepriekšējās, kur bija skatāmas mazas skulptūriņas un eļļas gleznas,» sprieda Rasmuss, kurš patlaban mācās Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas 10. klasē.
Jau pirms diviem gadiem Cēsīs tika atklāta tolaik vien 14 gadus vecā Rasmusa pirmā nopietnā izstāde Digitāls un analogs. Puisis jau no agras bērnības kopā ar tēvu ir piedalījies Art Cēsis plenēros, kur izmēģinājis dažādas gleznošanas tehnikas.
Patlaban kopā ar bijušo skolas biedri Martu Kariņu Rsmuss strādā pieprojekta, kur galvenie mākslas tēli būšot Bēbis un Govs, kuri dodas ceļojumā apkārt pasaulei un redz to reālistisku, bez izskaistinājumiem. Tēvam raksturīgais reālisms mākslā jau sen esot tuvs arī Rasmusam.
«Es mēģinu no tēva neietekmēties, tomēr eju viņa pēdās.
Esmu izjutis, ka mani vērtē kā Rituma Ivanova dēlu, reizēm pat neticu, ka man pašam kaut kas sanāk labi.
Šķiet, labāka atzīme ir tāpēc, ka tētis ir mākslinieks,» atklāts ir Rasmuss.
«Mākslā vēlos būt es pats,» piebilst viņš.
Rituma Ivanova izstādē skatāmi akrila tehnikā radīti viņam un Latvijas kultūrai svarīgu mākslas personību – Džemmas Skulmes, Maijas Tabakas, Ievas Iltneres, Helēnas Heinrihsones, Vijas Celmiņas, Intas Rukas un Mētras Saberovas – portreti, kā arī ogles tehnikā zīmēti pašportreti.
Sarunā ar PDz mākslinieks atzina – daļai portretējamo tas būs pārsteigums, jo viņi šiem darbiem nav pozējuši. Ivanovs tos radījis, vērojot dažādus videoierakstus, lai darbi būtu pēc iespējas niansētāki.
«Pandēmijas laiks ļāva ilgāk un nopietnāk strādāt,» atzīst mākslinieks. Tagad, kad izstāde jau atklāta, viņš plāno godam nopelnītu atpūtu – gatavojas doties uz kalniem paslēpot.