Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Latvijā ieradāmies 16. martā – manā 30. dzimšanas dienā. Rīgā dzīvoju kopā ar mammu Svetlanu, tēti Andreju un kaķi,» savu stāstu žurnālam «Privātā Dzīve» sāk Marija Zeņkova. Viņa ir Kijivas Dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina akadēmijas lektore. Kad Ukrainā sākās karš, Marija nemaz nevēlējās pamest dzimto pilsētu, jo cerēja – pēc nedēļas viss atkal būs labi. Tā nenotika.
«Dzīvoju kopā ar vecākiem, par kuriem jārūpējas. Kad mammai beidzās zāles, sapratām – mums jābrauc prom,» saka viņa. «Tobrīd bija evakuācijas bezmaksas vilcieni, bet nekad nevarēja zināt, kad un pie kuras platformas tie piestās. Tāpēc cilvēki vienkārši gaidīja vairākas stundas. Kad mēs jau bijām vilcienā, ik pa laikam pazuda gaisma, skanēja sirēna. Sapratu – ja kaut kas notiks, no vilciena neizkļūsim.
Negribēju, lai mana dzīve apraujas šādi.
Par laimi, viss beidzās labi, un mēs nokļuvām Polijā,» atceras Marija. Tālāk no Polijas viņu ceļš veda uz Latviju. «Pirmais palīdzību piedāvāja tēva draugs no Latvijas, ar kuru viņš pirms 30 gadiem kopā studēja Amerikā,» stāsta viņa.
«Man ir palaimējies, ka varu šeit turpināt darīt to, ko Kijivā. Esmu mainījusi tikai pilsētu. Vienīgi tagad vakaros nevis tiekos ar draugiem, bet gan mācos latviešu valodu,» saka Marija. Runāt latviski viņa gan pagaidām kautrējas. «Latviešu valoda ir skaista, bet sarežģīta. Ļoti atšķiras no ukraiņu un angļu valodas. Tā kā visi mani kolēģi runā latviski, tad klausoties viņos, pamazām sāku šo valodu saprast.»
«Nekad nebiju iedomājusies pārcelties uz dzīvi citā valstī. Bet tagad Latvija kļuvusi par manām otrajām mājām. Pirmkārt, jau cilvēku dēļ, kas bijuši pret mani atvērti un atsaucīgi, un skaistās dabas dēļ, kas manai sirdij ir ļoti tuva. Kad atbraucām uz Latviju, viss ēdiens šķita tik garšīgs! Latvijā ir visgaršīgākā maize un piens.
Grūti pat iedomāties, ka, atgriežoties Ukrainā, būs jāēd cita maize.
Par to, kā nonākusi Latvijas Mākslas akadēmijā, māksliniece stāsta: «Vienkārši ienācu un teicu: «Labdien, esmu strādājusi Kijivas Mākslas akadēmijā, un tagad meklēju darbu!» Viņa pasniedz nodarbības tēlniekiem un restauratoriem.zes zupa, kas man par pārsteigumu izrādījās salda, nevis sāļa,» saka Marija. «Kad atgriezīšos Ukrainā, ļoti ilgošos pēc Latvijas,» saka viņa.
Citu talantīgu Ukrainas sieviešu stāstus par dzīvi Latvijā lasiet žurnālā «Privātā Dzīve!»
