Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mācības notiek ļoti pārdomāti
DACE HELMANE, devītklasnieka, pirmklasnieces un divu bērnudārza vecuma bērnu mamma:
«Viss atkarīgs no tā, kā skola organizē darbu. Mana meita mācās Montesori privātskolā. Mācību gada sākumā, kad bērni vēl tikās klātienē, skola viņus rūpīgi gatavoja attālinātajām mācībām – izveidoja katram e-pastu, iemācīja izmantot tehnoloģijas. Mācības notiek ļoti pārdomāti – katru nedēļu skola bērnam sagatavo mapi ar uzdevumiem un darba materiāliem. Tos var arī izdrukāt, viss salikts vienotā ērti pieejamā platformā. Ik rītu deviņos bērniem ir rīta aplis – visi kopā aprunājas, pastāsta, kā kuram gājis, un tad ķeras pie darba. Līdz pat pulksten 14 bērni var sazināties ar dežurējošo skolotāju – pajautāt, ja kas neskaidrs, un skolotāja individuāli palīdz mācīties.
Zinu, cik atšķirīga ir daudzu citu mammu pieredze, – draudzene raudādama stāsta, cik grūti viņai iet ar savu pirmklasnieku. Nedomāju, ka veiksmes atslēga ir tas, ka mana meita mācās privātskolā. Drīzāk stāsts ir par to, kādu sadarbības formu skola izvēlas un cik elastīgi kaut ko maina. Pat nezinu, ko es darītu, ja manai pirmklasniecei, piemēram, vairākkārt dienā noteiktā laikā būtu tiešsaistes mācību stundas, kurās vienlaikus piedalās 28 klasesbiedri. Lai kā skolotāja centīsies, vadīt šādu stundu vienkārši nav iespējams, jo pat pieaugušo mācībās jau 20 cilvēku ir pārāk daudz.»
Maģiskā trīsvienība: bērns + skola + vecāki
Mammas, kuru pirmklasniekiem mācībās klājas grūti, par Daces Helmanes pieredzi teiks: laimīgā, viņai viss kārtībā, bet mums gan nav tik forši… Kāpēc tā? Katra situācija, protams, ir individuāla, un attālināto mācību veiksmes stāsta pamatā ir tieši tā pati formula, kas mācībām klātienē: skolas, vecāku un skolēnu sadarbība.
«Bērni atšķiras. Daudzi jau mazajās klasēs ir ļoti patstāvīgi un paši tiek galā ar uzdevumiem, veiksmīgi piedalās tiešsaistes stundās. Un ir bērni, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts, jo viņiem patstāvīga mācīšanās sagādā lielākas grūtības,» uzsver Izglītības kvalitātes dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga. «Protams, mazajās klasēs attālinātajās mācībās lielāka slodze gulstas arī uz vecākiem.» Tomēr lielākā daļa atbildības būtu jāuzņemas skolai, nevis vecākiem.
«Ir diezgan viegli secināt, kuras skolas veiksmīgāk īsteno attālinātās mācības šajos sarežģītajos apstākļos,» saka Veinberga.
«Tās ir skolas, kurās ir spēcīgs līderis – direktors, ap kuru ir laba vadības komanda un izveidots vienots skolas kolektīvs. Tās ir skolas, kurām ir regulāra abpusēja un veiksmīga komunikācija ar vecākiem – viņi nebaidās skolai jautāt un izteikt priekšlikumus.»
Ar ko neapmierināti skolēnu vecāki?
- Vecākiem jāiesaistās pārāk daudz. Mazie skolēni, vēl neprot patstāvīgi mācīties un paši organizēt savu mācību darbu, neprot strādāt ar tehnoloģijām, trūkst iemaņu laikus pievienoties tiešsaistes stundām vai pildīt darbus datorā. Nepieciešama liela vecāku iesaiste, bet vecāki to nevar nodrošināt, jo ir jāstrādā.
- Skolēni pārāk daudz laika pavada pie datora un ir pārslogoti. Pārāk daudz tiešsaistes stundu vai pārāk daudz uzdevumu, ar ko jātiek galā pārāk īsā termiņā. Ir vecāki, kuri uzskata, ka 1. klases skolēnam vispār nav jāstrādā ar datoru vai citām tehnoloģijām.
- Nav tiešsaistes stundu. Tām vajadzētu būt, lai skolēni varētu uzdot jautājumus, komunicēt ar skolotāju un savā starpā. Ja izpildāmie uzdevumi tiek saņemti bez komentāriem, skolēnam ir grūti patstāvīgi apgūt jaunas tēmas un šos darbus izpildīt. Vecākiem tas rada priekšstatu par skolas un pedagoga neieinteresētību darbā ar skolēniem.
- Uzdevumu un mājasdarbu izpildei ir dots pārāk īss laiks. Īpaši sarežģīta situācija veidojas, ja ģimenē ir vairāki bērni un viens dators. Jāņem vērā, ka var gadīties arī tehniskas problēmas.
- Informācijas tehnoloģiju trūkums, problēmas ar interneta pieslēgumu. Ja ģimene dzīvo vietā, kur ir vājš interneta ātrums, ne vienmēr iespējams izpildīt prasību obligāti pieslēgties ar kameru vai tiešsaistē. Bet, ja bērns nav ieslēdzis kameru, skolotāji izsaka aizdomas par slinkumu un nevēlēšanos mācīties, un tas bērnos rada stresu.
- Uzdevumu izsniegšana, pildīšana un iesniegšana drukātā formā. Vecāki laika trūkuma vai citu iemeslu dēļ to nespēj īstenot, bet skolēnam tiek izlikta slikta atzīme.
- Komunikācijas problēmas. Vecāki netiek informēti par skolas mācību procesa organizāciju attālināto mācību laikā, no skolotājiem netiek saņemta informācijas par izpildītajiem mācību uzdevumiem, skaidrojums par vērtējumu utt.
Padoms vecākiem
Katra problēma vispirms jāpārrunā ar mācību priekšmeta skolotāju, klases audzinātāju, skolas direktoru. Ja komunikācija ar skolu ir neveiksmīga, var vērsties pašvaldībā vai Izglītības kvalitātes valsts dienestā, kas sazināsies ar skolu, pārrunās situāciju un iespējas to uzlabot.
Kā rīkoties?
3 situācijas un to risinājumi
Komentē IVANS JĀNIS MIHAILOVS, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks.
- Kad man šķiet, ka uzdevums ir nejēdzīgs, atļauju bērnam to nepildīt – lai jau ir tā sliktā atzīme. Piemēram, sporta skolotājs atsūta uzdevumu izdomāt un uzrakstīt spēli. Tur jau puse dienas jānosēž pie galda – kas tajā sportisks? Labāk izeju ar bērnu ārā garākā pastaigā.
Ja tas ir viens gadījums, kas būtiski neietekmē semestra vērtējumu un nav izšķirīgs, tad vecāka rīcību var saprast. Tomēr tāda attieksme nevar būt sistēma.
Ja ir pamatotas šaubas par uzdevumu saturu, pildīšanas veidu vai jēgu, jāsazinās ar pedagogu vai klases audzinātāju, izklāstot savu viedokli.
Labam pedagogam šāda saziņa būs ļoti noderīga. Un noteikti nevajadzētu kritizēt pedagoga darbības, bērnam dzirdot, jo tas var ietekmēt motivāciju pildīt uzdoto šajā mācību priekšmetā.
- Ir acīmredzams, ka daudzu bērnu vietā vizuālajā mākslā darbu izpilda kāds cits. Skolotāja saliek visus darbiņus kolāžā, un mana bērna darbs tajā pazūd. Saku meitai: bet viņi paši to nedarīja! Meita atbild: man vienalga, es gribu, lai arī man ir tikpat smuki!
Svarīgi, kāds ir bērna vecums un kāpēc meitai ir tik nozīmīgi – «lai man ir tikpat smuki». Tāpat ir būtiski, kā darbus novērtē pedagogs. Ja pedagogs uzslavē tikai smukos darbus un pārējos kritizē, bērnam var rasties vēlme pēc smuka darba par katru cenu. Ja pedagogs atrod pozitīvo katrā darbā un uzslavē centību, tad smukums zaudēs savu nozīmību bērna acīs. Iesaku aprunāties ar pedagogu, jo varbūt viens vai divi pozitīvi pedagoga vārdi ļaus atrisināt situāciju.
- Mans mazais pirmklasnieks vienkārši pasaka: nē, es negribu mācīties – man ļoti nepatīk! Kamēr sēžu blakām, tikām dara, bet pats ne.
Attālināto mācību laikā īpaši aktuāls kļūst jautājums par atbalstu, jo spriedze un pārmaiņas ierastajā dzīvē ļoti ietekmē mazākos skolēnus. Situācija jāpārrunā vienlaikus ar skolotāju un ar bērnu. Sarunā ar skolotāju jācenšas vienoties par mājas darbu individualizāciju – lai mājasdarbs bērnam patiktu, ieinteresētu viņu un lai skolotājs veltītu kaut nedaudz laika tikai šim bērnam. Savukārt sarunā ar bērnu jācenšas saprast, kāpēc viņš negrib mācīties, kas tieši viņam nepatīk un ko viņš darītu labprāt. Vainojamas var būt arī komunikācijas problēmas ar pedagogu vai ar klasesbiedriem. Tātad ir jāsaprot cēlonis un, sadarbojoties ar skolotāju, jāsameklē risinājums.
Skolotājas atziņas
Bērniem ir jāmācās gaismā un ar prieku!
EVA MEŽULE, Āgenskalna sākumskolas 1.b klases skolotāja:
«Kad sākās attālinātās mācības, protams, arī es biju bažīga – kā tas būs? Manā klasē ir 26 skolēni, un tagad varu priecīgi teikt: mums attālināto mācību process norit ļoti labi, bērni ir priecīgi, saņemu atzinīgus vārdus no vecākiem.
Lūk, dažas manas atziņas:
- Šajā laikā jāmācās mums visiem. Attālinātajā mācību procesā ļoti liela nozīme ir sadarbībai starp bērniem, skolotāju un vecākiem. Ļoti labprāt uzklausu un izmantoju vecāku ieteikumus. Piemēram, par to, ko man datorā ieslēgt vai izslēgt, lai bērni mani labāk dzirdētu. Tāpat bērni arī pamāca cits citu, piemēram, paskaidro, kā nomainīt fona attēlu, un tad visi kopā priecājas, ja izdodas.
- Tiešsaistē ne tikai stundas, bet arī starpbrīži. Zinu, ka daudzi skolotāji ko tādu nepieļauj, bet man šķiet – ir ļoti vērtīgi ļaut bērniem satikties tiešsaistē jau brīdi pirms stundas un palikt kopā arī pēc tās. Ja jau mums ir tiešsaistes stundas, kāpēc lai nebūtu tiešsaistes starpbrīža? Lai bērni draudzējas!
- Bērni jāiedrošina meklēt palīdzību. Pirmklasniekā jārada pārliecība, ka viņš nav pamests viens un viņam nav jācīnās vienam.
Bērniem vienmēr atgādinu, ka ir jāmeklē palīdzība – jāraksta vai, vēl labāk, videozvanā jāzvana skolotājai un jāprasa padoms.
Tas ir tieši tāpat kā skolā klātienē – jāceļ roka un jāsaka: es nesaprotu.
- Rīts ar dienas rāmīti. Zinu, ka vecākiem ļoti patīk mūsu skolā izvēlētā forma saziņai ar pirmklasniekiem. Katru rītu pulksten 9 ir stundu gara tiešsaistes tikšanās, kuras laikā izveidoju dienas rāmīti. Aprunājāmies par to, ko darījām vakar, apsveicam jubilārus un vārdadienas gaviļniekus un izrunājam, kas šodien jāizdara. Pēc tikšanās stundas bērni sāk strādāt un sūtīt man darbiņus. Tas notiek diezgan ātri – dienas pirmajā pusē viss ir padarīts. Bērniem ir jāmācās gaismā un ar prieku! Ja bērns raudādams mācās vēl tad, kad satumsis vakars, – kaut kas nav kārtībā.
- Mācību dienas, nevis stundas. Lai mazajiem skolniekiem mājasdarbi nesajuktu vienā lielā murskulī, esmu sadalījusi mācības pa dienām. Katru nedēļu ir divas matemātikas un trīs latviešu valodas dienas, un šajos uzdevumos integrēju arī citus mācību priekšmetus. Ar kolēģēm, citu skolas pirmklasnieku skolotājām, regulāri sazināmies, lai saprastu, kuri uzdevumi bērniem ir patikuši – ja bērnam ir interesanti, viņam gribēsies mācīties. Tiem, kuri grib izdarīt ko vairāk, piedāvāju papilduzdevumus.
- Jāiemācās lasīt, rakstīt un rēķināt. Tiem pirmklasnieka vecākiem, kuriem šķiet – attālinātās mācības ir neveiksmīgas, iesaku pārāk neuztraukties. Pirmajā klasē jāiemācās trīs pamatlietas. Pirmā: katru dienu 20 minūtes skaļi jālasa un lasītais jāatstāsta. Otrā: jāprot rakstīt visus burtus, veidot vārdus un salikt tos teikumos. Trešā: jāprot saskaitīt un atņemt nelielus skaitļus. Ja bērns to ir apguvis, vecāku uztraukumam nav pamata. Kad atsāksies klātienes mācības, šīs zināšanas tiks nostiprinātas, un viss būs kārtībā!»
