Viņi neko vairs nevar nožēlot
«Dodos uz slimnīcu pēc radinieku lūguma, saskaņojot to ar ārstējošo personālu,» PDz stāsta Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs.
«Domāju, ar to nodarbojas daudzi priesteri Latvijā. Mums ir pienākums braukt pie sirgstošajiem. Katoļticīgajiem pirms nāves ir pieņemts izsūdzēt grēkus un kopā ar grēksūdzi saņemt arī svaidījumu ar svētajām eļļām,» saka Ilmārs. Beidzamajos mēnešos viņš to aizvien biežāk dara slimnīcā, kur par dzīvību cīnās ar Covid-19 sasirgušie. Ienākot palātā, viņš ir tērpies cieši piegulošā aizsargtērpā, gumijas cimdos un kāju aizsargos, ar milzīgām brillēm un respiratoru.
«Pirms tam sešus gadus apkalpoju Tuberkulozes slimnīcu. Tur mani tik ļoti neģērba, taču arī bija jālieto respirators. Tas, kā slimnīcā ir apģērbies priesteris, atkarīgs no slimības, ar ko sirgst pacients, lipīguma. Covid-19 delta paveids ir ļoti lipīgs,» saka Tolstovs.
Vaicāts, ko cilvēki, kurus smagi skāris koronavīruss, pirms aiziešanas visbiežāk nožēlo, priesteris atbild: «Viņi neko nevar vairs nožēlot… Ar šiem cilvēkiem nav iespējams komunicēt.
Tie, pie kuriem eju, bieži vien vairs nevar parunāt, jo ir pieslēgti pie skābekļa aparāta.
Tiklīdz tas uz brīdi tiek noņemts, cilvēks smok. Līdz šim bija tikai viens gadījums, kad cilvēks, pie kura biju atnācis, varēja ar mani parunāt.
Viņš tobrīd atradās vieglākā stāvoklī nekā pārējie, bet tik un tā sarunājās ar skābekļa masku uz sejas,» atceras mācītājs. «Man nav daudz ko stāstīt par to, kā šobrīd izskatās slimnīcās. Cilvēki mirst, ir līķu maisi un sajūta, ka šobrīd tuvojamies tam, ko savulaik piedzīvoja Itālija. Uzskatu, ka augstāko punktu vēl neesam sasnieguši. Tāpēc, lūdzu, vakcinējieties!» aicina Tolstovs.
Vairāk lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!