«Manā skatījumā Brukna ir vienīgā vieta Latvijā, kur ir konsekvents mēģinājums tikt galā ar samilzušu alkoholisma problēmu. Andreja piegājiens ir vienkāršs – aktīvi nodarbināt ar fizisku darbu. Nosodīt mēs visi protam, bet neviens negribam rīkoties. Vai ir zināmi labāki pāraudzināšanas veidi? Atbilde ir – nē.»
Mācītājs gan atzīst, ka Zvanniekos netiek piekoptas skarbas audzināšanas metodes.
«Bruknas kontingentu – cilvēkus ar atkarībām – pie sevis gan neņemam. Mēs radām drošu, mīlošu ģimenisku vidi un sirsnīgas attiecības. Bērni ir ar traumām, kuras dziedē tikai droša, mīloša vide un pacietīgs darbs,» saka viņš. Sodu Zvanniekos neesot.
«Sods izraisa pretestību un agresiju. Pat uzbļaušana daudziem var būt smaga, jo saistās ar senākām atmiņām un izsauc dziļu pārdzīvojumu. Disciplīnu uzturam, bērnu uz brīdi šķirot no citiem un aprunājoties ar viņu.»