«Trīs gadus nebiju izbraucis no valsts, bet nu jau esmu Lietuvā, dodos uz dienvidiem. Bez noteikt plāna, kur acis rāda. Tā kā neesmu potēts un netaisos vakcinēties, man līdz šim izbraukšana bija liegta,» sūkstās mācītājs Mārcis Jencītis.
«Atpakaļ no ceļojuma būšu laikus. Ko esmu darījis – runājis no kanceles –, to arī turpināšu. Pamainīsies tikai platforma, kur to darīšu.
No dievnama pārcelšos uz parlamentu. Sen Saeimā nav bijis mācītāju, apšaubu, ka tas šiem parlamentiem nācis par labu,» spriež Jencītis.
«Pārstāvēšu kristīgās vērtības – brīvu izvēli vakcinēties, samērīgus nodokļus, lai cilvēki var elpot. Saeima nebija mans pašmērķis, bet, tā kā tur būšu, klusēt netaisos. Nebūšu ērts varas kliķei. Savulaik arī Artuss Kaimiņš solīja būt neērts. Cik tad viņš ar to kameru paskraidīja?
Es noteikti ilgāk ieturēšu savu ceļu – vienmēr par likumprojektiem norādīt, ko saka Dieva vārds.
Runāšu skaidru valodu – kas balts, kas melns. Tas nenozīmē, ka tikai sludināšu Dieva vārdu. Es sludināšu kristietības principus, uz kuriem balstīta mūsu Satversme. Diemžēl pēdējā laikā parlaments bieži to ignorē. Tā ka man būs, par ko cīnīties – par Dieva svētītu Latviju!»