Latvijā normatīvie akti, kuri pieņemti pirms vairāk nekā 20 gadiem, nosaka tikai vēlamo stāvvietas lielumu, definējot, ka platumam vēlams būt ne mazākam par 2,5 metriem. Tikmēr Igaunijas stāvvietu izvietojumu un platumu nosaka Igaunijas Standartu centra sastādītais pilsētas ielu standarts.
Saskaņā ar šīm normām, kas stājās spēkā 2016. gada pavasarī, tirdzniecības centros ieteicamais stāvvietu platums ir 2,7 metri, bet citās mazāka apjoma autostāvvietās – 2,6 metri. Pēc vecā standarta, kas bija spēkā no 2003. līdz 2016.gadam, ieteicamais tirdzniecības centra stāvlaukuma platums bija 2,6 metri.
2021.gadā Igaunijā reģistrēti kopumā 33200 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), no kuriem 39 procenti bija avārijas autostāvvietās. Igaunijas apdrošinātāji aprēķinājuši, ka kopā atlīdzībās par CSNg autostāvvietās, 2021.gadā izmaksāti 14 miljoni EUR. Vidējā atlīdzība par negadījumu autostāvvietās 2021.gadā bija 1078 EUR.
«Latvijā statistika par CSNg stāvvietās varētu būt līdzīga, tikai diemžēl lielākā daļa negadījumi, kas notikuši stāvvietās, paliek nereģistrēti, jo bojājumi transportlīdzekļiem ir nelieli, tos uzreiz nepamana vai to izraisītājs pametis notikuma vietu. Tāpat arī CSNg autostāvvietās, kas neatrodas pie lielveikaliem, netiek klasificēti kā negadījums stāvvietā, bet, piemēram, ielas malā,» informē J.Abāšins.
«Jau vairākus gadus esam aicinājuši atbildīgās institūcijas pārskatīt normatīvos aktus atbilstīgi mūsdienu transportlīdzekļu izmēriem un satiksmes intensitātei, nosakot stāvvietas minimālo platumu no 2,60 m un garumu 5 m vienam vieglajam transportlīdzeklim. Līdz šim mūsu argumenti netika uzklausīti, tādēļ pērn iesniedzām savu priekšlikumu sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv, kas decembra beigās savāca nepieciešamo balsu skaitu, lai tiktu iesniegta izvērtēšanai Saeimā. Ceram, ka šajā reizē jaunievēlētie Saeimas deputāti novērtēs problēmas nopietnību un virzīs mūsu priekšlikumus likumdošanas izmaiņām,» rezumē J.Abāšins.