Vidzemes lielo ģimeņu biedrības dibinātājs Andis Apsītis medijus informēja, ka jau pagājušā gada nogalē Latvijas ģimeņu politikas nevalstiskās organizācijas uzstājīgi aicināja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sasaukt Demogrāfisko lietu padomi.
Tās sēde notikusi šogad 7.februārī, kad Ministru prezidente uzdevusi Labklājības ministrijai (LM) sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz šā gada 1.jūlijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu «Par demogrāfiskās politikas attīstību». Ziņojums dienas gaismu ieraudzījis vien 11.septembrī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kad to prezentēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, pauda Apsītis.
Viņš apgalvo, ka ziņojums iezīmē ļoti drūmu ainu ģimenēm, jo tajā LM apkopotajiem visu ministriju ieteikumiem nākamā gada budžetā neesot piešķirts neviens cents.
«Tas diemžēl ir tikai skaists dokuments, kuram nav ne svara, ne ietekmes,» uzskata Apsītis.
2023.gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni, kas ir par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Organizācijas pārstāvim nav skaidrs, kāpēc ietaupītie valsts līdzekļi, kuri veidojas no neizmaksātajiem piedzimšanas, bērnu kopšanas, vecāku un ģimenes pabalstiem, kas bija ieplānoti valsts budžetā, netiek novirzīti esošo ģimeņu pabalstiem vai vismaz kā «helikoptera nauda», kā tas notika pandēmijas laikā.
Viņš norāda, ka labklājības ministra balss nav sadzirdama valdības sanāksmēs, kas ļaujot secināt, ka valsts lielākā vērtība – cilvēks – tiek saukta tikai plānošanas dokumentos un ziņojumos, bet cilvēki to nesajūt realitātē un savā dzīvē.
Biedrības ieskatā valstij un pašvaldībām līdzekļu ieguldījums daudzbērnu ģimenēs ir ekonomiski izdevīgs, jo vienā mājsaimniecībā vienuviet tiek aprūpēti vairāki bērni un izdevumu izmaksas veidojas daudz zemākas. Ja salīdzina ar ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu, tad bērna izmaksas ģimenē ir vairāk nekā desmit reizes zemākas, aprēķināja organizācijā. Pētījumi pierādot, ka arī pilnvērtīgai psiholoģiskajai attīstībai ļoti vēlama abu vecāku klātbūtne, kas apliecinot, ka valstij ir ekonomiski izdevīgas stabilas un stipras daudzbērnu ģimenes, tādējādi samazinot gadījumus, kad nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus.