«Marijai ir vieglāk nekā man, jo viņa ir jau otrā sieviete – iekšlietu ministre. Tā kā biju pirmā – viss šoks, pārsteigums un neizpratne nāca pār mani,» saka Linda Mūrniece.
Atceroties 2009. gada pavasari, kad viņa kļuva par iekšlietu nozares vadītāju, Mūrniece stāsta: «Esmu bijusi arī aizsardzības ministre, un kopumā astoņus gadus nostrādāju iekšlietu sistēmā. Tāpēc mana kvalifikācija bija daudz labāka nekā jebkuram vīrietim, kurš varētu pretendēt uz ministra amatu. Šajā ziņā Marijai būs grūtāk, jo nav saiknes ar šo sistēmu. Novēlu viņai pacietību un lielu pietāti pret dienestu vadītājiem, jo viņi ir tie, kas izvilks viņas politisko karjeru.
Jo dienestu vadītāju kļūdas būs ministra kļūdas, kā tas bija arī manā gadījumā. Marijai jāmēģina kļūt par cilvēku, kuru vismaz pieņem,» iesaka Mūrniece.
«Tomēr varbūt tieši pieredzes trūkums būs priekšrocība, un Marija Golubeva kļūs par spožu iekšlietu ministri,» piebilst viņa.
«Sievietes politiķes kļūdas netiek piedotas. Un neviens nerēķinās ar to, ka viņai ir arī citi pienākumi – saimniecība un ģimene, kas nereti vīriešiem politiķiem ir otrajā plānā. Mani visvairāk sāpināja dzīvē vīlušies un maz ko sasnieguši vīrieši, kuri savas iedomātās ambīcijas realizēja, apsaukājot mani. Viņi iekšlietu sistēmā radīja vairākas arodbiedrības, kuru mērķis bija organizēt piketu ar plakātu Mūrniece – ņedobitaja.
Zinu konkrētus cilvēkus, kuri terorizēja un vajāja manus bērnus, jo vienkārši nepatika, ka viena sieviete ir iekšlietu ministre.
Tas viss ir atstājis paliekošas pēdas, personiskas rētas. Bija, protams, arī daudz kompensējošu un atbalstošu lietu. Jācer, ka desmit gadu laikā apstākļi ir mainījušies un neviens nestāvēs ar muļķīgiem plakātiem. No sirds ceru, ka Marijai nebūs jāsaskaras ar tik daudz negācijām.»