VNĪ sasauktajā preses konferencē JRT rekonstrukcijas projekta autore Gaile apsveica valsts iestādi ar pieņemto kardinālo lēmumu, kas uzskatāms par drosmīgu soli.
«Kopš pagājušā gada jūlija, kad VNĪ parakstīja līgumu ar Rere būvi 1, mums šķita, ka viss notiks tā, kā jānotiek. Ir pagājis gads un paveikti trīs procenti no visiem darbiem.»
«Būs karš, būs grūti. Šis ir kara pieteikums lielo būvfirmu mafijai,» atklāj Gaile.
Gaile norādīja, ka būvnieki nav uzņēmušies atbildību nedz par Maxima traģēdiju, nedz arī par ugunsgrēku Rīgas pilī un Nacionālā Mākslas muzeja piebūves grimšanu un plaisām vecajā ēkā.
«Mehānisms darbojas tā, ka finansē politiskās partijas, iegūstot ietekmi visos līmeņos. Lielākais būvnieka pārkāpums bija jautājumā par pāļiem. VNĪ tehniskais uzraugs ir bijis savu uzdevumu augstumos, jo precīzi fiksējis visas būvnieka paviršības. Kaimiņu mājas bojājumi – plaisas – ir Rere būves 1 vaina, kuru viņi līdz šim nav atzinuši.
«Patiesībā Rere vieta būtu aiz restēm, nevis mūs apsūdzēt un gatavoties tiesai,» norādīja Gaile.
Kā iepriekš ziņu aģentūru LETA informēja Rere Būve valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, Gailes projektā konstatētas vairākas kļūdas, piemēram, nebija izprojektēti ēkas fasādes balsta rāmja pāļi, kā arī projektā nav veikts novērtējums uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.
«Kļūdas ir visiem cilvēkiem un es esmu gatava par tām atbildēt, bet pāļu jautājums nav mūsu kļūda,» pastāstīja Gaile.
VNĪ pārstāvji skaidroja, ka lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.
«Esmu pārliecināts, ka lauzt līgumu bija vienīgais atbildīgais risinājums esošajā situācijā. VNĪ rīkojas atbilstoši labai uzņēmējdarbības praksei, kā atbildīgs sabiedrības un valsts interešu pārstāvis, bijām konstruktīvs sadarbības partneris un intensīvi strādājām, lai meklētu labākos iespējamos risinājumus ikvienai problēmai, ar kuru saskārāmies renovācijas darbu laikā. Taču no būvnieka puses neredzējām ieinteresētību uzlabot uzticēto darbu kvalitāti, ievērot iepriekš nolīgtos termiņus, izmaksas un drošību,» pastāstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
Neskatoties uz esošo situāciju, VNĪ plāno pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju līdz 2022.gada vasarai. Tāpat VNĪ jau augustā plāno izsludināt jaunu konkursu par būvdarbu veikšanu. Atšķirībā no iepriekšējā konkursa, tajā paredzēts iestrādāt principu projektē un būvē un paredzēt obligātu būvju informācijas sistēmas (BIM) lietošanu. BIM izmantošana ļaus labāk kontrolēt izmaksas, saīsināt termiņus un operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā.