Viņš norāda, ka 2018.gadā nabadzības riska slieksnis bija 409 eiro vienas personas mājsaimniecībai, savukārt minimālā alga valstī ir 430 eiro.
«Tātad, minimālā alga ir nabadzības riska zonā,» norādīja Ansiņš. «Manuprāt, mēs nevaram Latvijā runāt tikai un vienīgi par to, ka mēs celsim garantēto minimālo ienākumu (GMI) vai kādu citu pabalstu. Mums jāskatās kompleksi.»
Ansiņš arī uzsvēra, ka 2019.gadā vidējā pensija Latvijā bija nedaudz lielāka par 380 eiro, un tas nozīmē, ka pensionāri ir pakļauti būtiskam nabadzības riskam, ņemot vērā, ka pensijas vecuma cilvēkiem nepieciešami arī lielāki izdevumi, piemēram, medikamentiem.
«Līdz ar to es apsveicu labklājības ministri [Ramonu Petraviču (KPV LV)] un īpaši arī Satversmes tiesu, kas pieņēmusi lēmumu, ka šī sistēma ir jāmaina,» sacīja Ansiņš. «Bet, protams, to nevar mainīt tik primitīvi, kā tiek piedāvāts. Mums jāskatās kontekstā, kas notiek ar kadastrālo vērtību, kas notiek ar pensijām, kas notiek ar minimālo algu, jo nedrīkst būt tāda situācija, ka, piemēram, GMI saņēmēji ir priviliģētākā situācijā nekā sieviete ar diviem bērniem, kas strādā.»
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka pagaidām vēl pāragri spriest, vai pašvaldība var atļauties lielāku GMI, jo nav zināms kāda būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale starp valsti un pašvaldībām, tāpat – nekustamā īpašuma nodoklis.
«Tajā pašā laikā, domāju, ka mēs neesam tik nabadzīgi, lai neaizsargātu tos cilvēkus, kuriem šajā brīdī nepieciešama palīdzība,» sacīja Ansiņš.
Liepājā ir 351 GMI pabalsta saņēmējs, tostarp 108 ir vientuļie vecāki ar vienu vai diviem bērniem, piecos gadījumos GMI pabalstu saņem vientuļais vecāks ar trīs un vairāk bērniem, bet deviņas ir pilnas ģimenes ar bērniem.