Pašvaldībā uzsver, ka tai ir visi priekšnosacījumi, lai šo titulu iegūtu, proti, Liepāja esot moderna, mūsdienīga 21.gadsimta pilsēta ar pasaules elpu un spēcīgām vēsturiskām tradīcijām – ar senāko profesionālo teātri valstī, vecāko simfonisko orķestri Baltijā, plašu un spēcīgu profesionālo mākslu un aktīviem amatieriem, daudzveidīgu izglītības sistēmu, attīstītu infrastruktūru un radošiem cilvēkiem, augšupejošu ekonomiku.
Ņemot vērā to, ka kultūras galvaspilsētas stāsts nav tikai par kultūru tradicionālajā izpratnē, bet par pilsētas attīstību kopumā, pašvaldība līdz ar pieteikšanos šim titulam iecerējusi veicināt reģionālo, nacionālo un starptautisko sadarbību, stiprinot pašu liepājnieku lojalitāti un lepnuma sajūtu par savu pilsētu, sacīja Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne..
Viņa norādīja, ka darba grupā būs mākslas un kultūras profesionāļi, pilsētplānotāji, arhitekti, sabiedrības līdzdalības eksperti, izglītības speciālisti, mārketinga un uzņēmējdarbības pārstāvji un citu nozaru speciālisti.
Liepājas domes lēmumu par pilsētas pretendēšanu titulam plānots pieņemt oktobra domes sēdē, sacīja Lazdāne.
Kultūras ministrija (KM) ir izsludinājusi Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas 2027. gadam priekšatlasi.
Pasākums Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no zināmākajām Eiropas iniciatīvām. Iniciatīvai ir divi mērķi – aizsargāt un veicināt kultūru daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai, kā arī veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā saskaņā ar to attiecīgajām stratēģijām un prioritātēm.
2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai. Latvijai šī ir jau otrā iespēja kādai no pilsētām saņemt Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu. 2014. gadā nosaukums tika piešķirts divām Eiropas pilsētām – Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo Zviedrijā.